Ornitologiem bažas par ieceri atļaut cirst tievākus kokus

Ornitologi bažījas par Zemkopības ministrijas ieceri mainīt noteikumus par koku ciršanu, turpmāk ļaujot cirst nedaudz tievākus kokus. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz vairākām koku sugām par dažiem centimetriem samazināt minimālo diametru, sākot no kura kokus drīkst cirst.  

Dabas sargu ieskatā, izstrādājot grozījumus, nav ņemts vērā, kāda vērtība dabā ir veciem, resniem kokiem. Samazinātais ciršanu pieļaujošais diametrs lielākajā daļā gadījumu būs mazāks nekā minimālais izmērs kokam, kādā, piemēram, dzeņi kaļ dobumus.

Ministrija norāda, ka izmaiņas balstītas ekonomiskos apsvērumos, bet vienlaikus radīs arī jaunas prasības mežu atjaunošanā.  

Zemkopības ministrija virza grozījumus koku ciršanas noteikumos, kas atļauj  kailcirtēs cirst tievākus kokus. Ornitoloģijas biedrība bažījas, ka grozījumi rezultēsies Latvijas mežu pastiprinātā izciršanā. Tas savukārt radītu spiedienu uz atsevišķām putnu sugām, jo samazinātos platības ar vecākiem kokiem, kurus izmantot ligzdošanai.

Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus norāda, ka ministrija ņēma vērā tikai saimnieciskās intereses, pārējais nav ņemts vērā, nav analizēta ietekme uz putniem.

Šie grozījumi paredzēs arī intensīvāku meža izstrādi principā, vairāk kailciršu, vairāk  putnu dzīvotņu teritoriju degradāciju, putnu ligzdu bojāeju, jo mums joprojām ir atļauta meža izstrāde ligzdošanas laikā, norādīja Ķerus.

Lai gan kailcirtēs atstāj “ekoloģiskus kokus”, kas, protams, ir svarīgi no ekoloģiskā viedokļa, “bet, līdzības runājot, tas būtu tā kā nolīdzināt Rīgu ar buldozeru un katrā mikrorajonā atstāt piecas mājās – tās noteikti būtu ļoti svarīgas, bet Rīgas kā dzīvotnes kvalitāte būtu stipri mazinājusies”, norādīja ornitologs.

Tāpat Ķerus uzsvēra, ka, pamatojot izmaiņas, analizēti tikai privātie meži, bet, ņemot vērā to, ka likums visiem ir viens, mainīsies arī valsts mežu apsaimniekošana. Biedrība ir tikusies ar ministriju, lai runātu par grozījumiem. Mežzinātnieku argumenti galvenās cirtes caurmēra samazināšanai esot balstīti tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem.

Zemkopības ministrijas Mežu departamenta pārstāvis Normunds Strūve stāstīja, ka līdz ar jauno regulējumu prasība atstāt pēc ciršanas noteiktu koku skaitu nemainās, tāpat maksimālā cirsmas platība netiks mainīta

“Runa ir par trijām koku sugām – egli, priedi un bērzu, kā arī par auglīgajiem mežu augšanas apstākļu tipiem, kas sadalīti bonitātēs. Tas vidējā diametra cipars, kad varēs nocirst kokus agrāk, nekā līdz šim, mazinās 1- 5 centimetru apmērā, kā kurai sugai,” sacīja Strūve.

Viņš nedomā, ka grozījumu dēļ varētu būt intensīvāka ciršana, jo grozījumi neskar citus parametrus, kas pēc būtības veicina lielāku ciršanas apjomu.

Strūve arī pauda, ka grozījumi ļaus meža īpašniekiem efektīvāk izmantot meža zemi, viņiem būtu lielākas iespējas un arī pienākumi, jo plānots grozīt arī meža atjaunošanas noteikumus, nosakot pienākumus atjaunot mežu “ar selekcionēto stādāmo materiālu”.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvja, mežsaimnieka Edgara Dupuža ieskatā šie grozījumi nozari sakārtos un intensīvāka mežu izciršana tādēļ nenotikšot.

Par mežu ciršanas noteikumu izmaiņām jau noslēgusies sabiedriskā apspriešana un valsts sekretāru sanāksmē noteikumu projektu ministrija plāno virzīt šajā vai nākamajā nedēļā. Taču ornitologi atzīst, ka arvien pietrūkst objektīvas diskusijas, jo meži būtu jāapsaimnieko ilgtspējīgi arī no dabas vērtību viedokļa.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti