Viņš sacīja, ka jārada mehānisms, kā risināt problēmas nozarē. "Manuprāt, vienīgie papildu līdzekļi, kas šogad tika atvēlēti onkoloģijai bija saistīti ar tabakas akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Varbūt, ka tāds mehānisms ir jārada ilgtermiņā, lai varētu plānot gan medikamentus, gan laicīgu tehnoloģiju nomaiņu, nevis tad, kad staru aparāti ir salūzuši vai nedarbojas," stāstīja Eglītis.

Viņš norādīja, ka Latvijai vajadzētu mācīties no citām valstīm, kurās finansējums onkoloģijas nozarei ir samērā konstants. 

Nauda nozarē vajadzīga medikamentiem, vēža diagnostikai, vēža reģistra izveidei, pacienta ceļa definēšanai un sakārtošanai, skrīningam un profilaksei, kā arī papildu medicīnas personālam un atalgojumam.

KONTEKSTS:

Vairāk nekā desmit dažādu onkoloģijas ārstu un pacientu organizāciju nosūtījušas kopīgu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot neatlikt finansējumu onkoloģijai, tostarp nākamgad piešķirt 28 miljonus eiro medikamentiem onkoloģijas pacientu ārstēšanai, informēja apvienības pārstāvji.

Vēstule tapusi saistībā ar patlaban topošo Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu no 2022. līdz 2024. gadam.

Jau iepriekš panākta vienošanās paredz, ka nauda, kas tiek iekasēta no tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa palielināšanas, tiks novirzīta onkoloģisko pacientu diagnostikai un ārstēšanai. Prognozēts, ka papildu ienākumi gadā varētu būt aptuveni 3,6 miljoni eiro. Taču izskan bažas, ka paredzētie līdzekļi nemaz nav sasnieguši konkrētos mērķus, jo onkoloģijā esot milzīgs finansējuma deficīts un šos papildu līdzekļus vienkārši apēdis trūkums.