ĪSUMĀ:
- Darba tiesību jurists paredz, ka daudz darbinieku vērsīsies pēc juridiskās palīdzības, neapmierināti ar valdības lemto.
- Pedagogu arodbiedrībā saka, ka daudzi aizies no darba, jo negribēs vakcinēties.
- Mediķu arodbiedrībā uzskata, ka valdībai, uzņemoties atbildību par potes radītajām blaknēm, nav izdevies viest daļā iedzīvotāju drošību, jo nav minēts, kā atbildība izpaudīsies.
Likumprojekts, kas vēl jāskata Saeimā, paredz ne tikai obligātu vakcināciju vairākās nozarēs, bet arī iespēju citās nozarēs atlaist darbinieku, kurš ir saskarsmē ar klientiem vai ir nozīmīgs uzņēmuma darbībai, bet nav vakcinējies.
Izmaiņas valdībā skaidro ar vajadzību pēc drošiem pakalpojumiem, lai pēc iespējas izvairītos no saslimšanas ar Covid-19. Likumprojekta anotācijā teikts, ka tiek līdzsvarotas sabiedrības tiesības saņemt iespējami augstākajam epidemioloģiskās drošības līmenim atbilstošus pakalpojumus iepretim personas izvēles brīvībai attiecībā uz vakcināciju.
Tomēr darba tiesību jurists Edgars Timpa valdības likumprojektā atrod vairāk jautājumu, nekā atbilžu. Jurists paredz, ka ļoti daudz iedzīvotāju vērsīsies pēc juridiskās palīdzības saistībā ar atlaišanu.
"Vai tas ir tiesiski vai prettiesiski, atbildēs Satversmes tiesa.
Ja kādam liksies, ka ir aizskartas viņa tiesības, tad, protams, viņi var iesniegt konstitucionālo sūdzību. Es domāju, tā arī būs. Bet katrs gadījums ir individuāls, un ir jāvērtē to samērīgums starp indivīdu tiesībām un sabiedrības interesēm," stāstīja Timpa.
Pēc viņa domām, valdība smagu atbildību noveļ uz darba devēja pleciem. Jurists paredz, ka vadītājs būs nostādīts situācijā, kurā jāizvēlas starp iztrūkstošu darbaspēku vai Valsts darba inspekcijas sodu.
Vēl arī noteikts, ka valdība uzņemsies atbildību, ja vakcinācijas rezultātā kādam būs blaknes, kas rada kaitējumu veselībai vai dzīvībai. Kompensācijas piešķiršanas un izmaksas kārtību vēl valdībā jāpieņem.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris ir bažīgs par valdības atbildību. No vienas puses, tas varētu nomierināt tos nozares darbiniekus, kas satraukti par vakcīnu drošumu, taču, no otras puses, nav pateikts, kā šī atbildība izpaudīsies.
"Valdība it kā ir pateikusi, ka tā uzņemas atbildību par blaknēm, kas varētu būt vakcinācijas gadījumā, bet nav noteikts juridiskais mehānisms, kā tas tiks īstenots. Tas liecina par valdības neizlēmību un mazdūšību. Tas, ko gribētos sagaidīt, ir nevis konflikta eskalāciju, bet gluži otrādi –
valdībai vajadzētu ļoti ātri un konkrēti pateikt, ja būs blaknes, nekavējoties tiks segtas visas nepieciešamās izmaksas. Valdība to nav izdarījusi, un tas tikai pielej eļļu ugunij," sacīja Keris.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga stāstīja, ka nozare joprojām iestājas par vakcināciju, taču brīvprātīgu. Pēc viņas domām, valdība rīkojusies nekorekti, virzot šādu likumprojektu:
"Žēl, ka valdība pat nevēlējās sadzirdēt nevakcinēšanās iemeslus un piedāvātos risinājumus, kas būtu labvēlīgāks ceļš, zinot, cik šobrīd ir sakaitēta situācija nozarē, zinot, ka tie būs vairāki simti, kas iesniegs atlūgumus šādas politikas dēļ."
LIZDA turpinās skaidrot Saeimas deputātiem izglītības nozarē strādājošo iemeslus nevakcinēties un aicinās politiķus nešķelt sabiedrību.
Par obligātu nozaru vakcināciju vēl jālemj Saeimai.
KONTEKSTS:
Latvijā pieaugot Covid-19 lipīgāka delta varianta izplatībai, valdība atbalstīja obligātu vakcinācijas pret Covid-19 prasību ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs no 1.oktobra. Savukārt citās nozarēs, ja darbinieks strādā saskarsmē ar klientiem vai ir nozīmīgs uzņēmuma darbībai, darba devējiem būs tiesības pēc 1.oktobra atlaist nepotētos darbiniekus. Par izmaiņām vēl jālemj Saeimai.
