Kā Rucavai gājis līdz šim?
Rucava ir īpaša vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, uz vienu kvadrātkilometru vidēji tur dzīvo tikai aptuveni trīs cilvēki. Un pašlaik starp visām 119 Latvijas pašvaldībām tā ir visretāk apdzīvotā. Pēc reformas Rucavu paredzēts iekļaut teritorijas ziņā vislielākajā – Liepājas novadā, kur tā būs kopā ar Aizputi, Durbi, Grobiņu, Nīcu, Pāvilostu, Priekuli, Vaiņodi un Liepājas pilsētu. Pēc apdzīvotības tas būtu trešais lielākais novads ar aptuveni 104 000 iedzīvotāju.
Jaundzimušo skaita ziņā pērn Rucava bija pēdējā vietā Latvijā. Teritorijas attīstības indeksā, kur ņemti vērā novada ekonomiskie un demogrāfiskie rādītāji, - 101. vietā starp 119. Rucavā vasaras periodā ir salīdzinoši neliels bezdarbs - 43. vieta.
Latvijas Universitātes pētījumā viņi ir vienīgie hedonisti Latvijā, kas nozīmē, ka teju visa ekonomiskā aktivitāte Rucavā notiek brīvdienās, kad tur ierodas tūristi. Bet laikā, kad pārējā Latvija strādā, rucavnieki atpūšas.
Ko rucavnieki saka par reformu?
"Mana attieksme – viennozīmīgi pozitīva! Viennozīmīgi!" Sandra Aigare, vietējās kultūras kopēja, ir par reformu, jo lielā novadā Rucavai tiks vairāk Eiropas naudas un vairāk varēs izcelt savu vērtību. "Man pašai uzstādījums ir tāds – padarīt Rucavu par kultūras lielvalsti, jo ar šo bagāto mantojumu mēs tādi esam gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Bet kas mums traucē – ka mums ir ļoti salikta infrastruktūra. Es savā tautas tērpā ar lāpstu rokā gāju piketēt, lai mums sakārto ceļus, jo mums pilnīgi bija nogriezts ceļš. Nebrauca vairs neviens!" stāstīja Aigare.
Lietuviešu tūristi vēl kaut kā pieciešot. Vācieši arī gribētu – bet parasti jau pēc pirmā kilometra padodas.
"Trakākais ir tas ceļš uz Papi. Tur brauc tūristi, un viņi nevar aizbraukt. Vācieši griežas atpakaļ ar saviem kemperiem. Savukārt lielais Bārtas ceļš – tas ir redeļains..." stāstīja Rucavas kafejnīcas īpašniece Līga Ate.
Vietējais uzņēmējs Gundars Vītols tūrisma biznesā ieguldījis apmēram miljonu eiro. Ka lielais Liepājas novads beidzot sakārtos ceļu – tam viņš netic.
"Liepājas novadam šeit vēlētāju, ja šo ceļu uzbūvēs, nebūs. Nu – Liepājas domei. Viņi šeit nekādus vēlētājus neiegūs, ja viņi uzbūvēs šo ceļu, jo te ir septiņi vietējie iedzīvotāji un pārējie visi ir lietuvieši – tie nevēlēs par viņiem. Tā ka viņiem tas noteikti neinteresēs," stāstīja uzņēmējs, "G.M. Koks" īpašnieks Gundars Vītols.
Tomēr viņš ir par reformu, jo neredz jēgu arī no tagadējās vietējās varas, kaut gan tur par deputāti strādā paša māsa. Viņa ir pret reformu un atzīstas – pat baidās no tās.
"Nu – tas ir jebkuram. Jebkuram cilvēkam tas būs jebkurā valstī jebkurā vietā. Ja viņam kaut no nezināmu pasniedz un tev liek uz to iet, tad būs pretestība! Tā kā no valdības, no ministrijas puses jau nav skaidra priekšstata - bet to tas lauku cilvēks gaida," norādīja Rucavas novada domes deputāte, uzņēmēja Irēna Šuste.
"Un es neko nesaskatu tam iedzīvotājam, ka viņam te būs labāk. Es tiešām nesaskatu! Mēs neesam par to, ka mums ir bail zaudēt amatu. Nē! Mums nav bail. Galvenais, lai mēs varētu nodrošināt saviem bērniem ekonomiski skaistu nākotni. Lai mēs te varētu mācīties, lai mēs varam darbu dabūt, lai dzīvojamais fonds būtu un lai būtu ceļi. Ja mēs apvienojamies, tas pats jautājums paliek tādās pašās dimensijās. Var taisīt reformu, bet naudas jau nav!" par reformu stāstīja Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits.
Ekonomiskie apstākļi drīzāk varētu pasliktināties Liepājā
Savukārt eksperti uzskata, ka pēc reformas ekonomiskie apstākļi drīzāk var pasliktināties Liepājā, jo esošos labumus nāksies dalīt ar jaunpienācējiem.
"Rucavas novadā noteikti būs labāk, jo Liepāja kā tāda ir ievērojami spēcīgāka nekā Rucava. Savukārt liepājniekiem teorētiski var pasliktināties. Tā jau ir tā sāpe. Rucavai noteikti būs labāk. Viņiem būs pieeja pie jauniem resursiem, viņi varēs aizstāvēt teorētiski savas intereses, nu, es pieņemu, ka tur būs iestrādāts mehānisms interešu aizstāvībai, būs iestrādātas šādas lietas, un viņi varēs piesaistīt potenciāli Eiropas projektus labāk," skaidroja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
Tomēr vienlaikus rucavniekiem būs jāspēj arī pamatot savas intereses jaunajā lielajā Liepājas novadā.
"Protams, ja mēs runājam par tiešu, teiksim, nu, tādu brutālu demokrātisko vairākumu, tad, protams, šajā izpratnē Rucavai nav nekādas ilūzijas un iespējas tādā tiešā kvantitatīvajā balsu sadalē.Tas ir jautājums būtībā par spēju un prasmi argumentēt pārējiem pašvaldības deputātiem. Šajā gadījumā – par šo prioritāšu svarīgumu. Un savukārt, no otras puses, mums ir jātic, ka šie deputāti būs pietiekami objektīvi un izsvērt spējīgi, ka viņi spēs pieņemt lēmumus un pareizus lēmumus. Un, ja šis Rucavas projekts būs ar tālejošu redzējumu, kas būtu vērsts uz visu novadu, viss Liepājas novads to varētu prezentēt kā Rucavas tūrisma zonu, un visi viņi ar to varētu lepoties. Kāpēc ne?" nākotni ieskicēja ekonomikas zinātņu doktors Andris Miglavs.
Pagaidām gan neviens no Latvijas Televīzijas uzrunātajiem – tai skaitā arī reformu virzošā ministrija – nav rēķinājuši, kāds ieguvums konkrētās pašvaldībās radīsies, vietvarām apvienojot savas funkcijas, darot kopā to, ko tagad katrs cenšas veikt atsevišķi – algojot mazāk darbinieku vai apkurinot mazāk ēku.
Bet, saliekot kopā dažādas prognozes, pirmais redzamākais varētu būt ap 6% ietaupījums no attiecīgās teritorijas budžeta. Rucavā gadā tas dotu 134 tūkstošus jeb 91 eiro uz katru iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka ikvienam rucavniekam katru mēnesi sanāktu, piemēram, trīs bezmaksas braucieni maršrutā starp Rucavu un jauno novada centru – Liepāju. Vai tieši šādam mērķim naudu tērēt, vai kam citam – to lemtu jaunievēlētā lielā dome.
