Baibas vecāki viņu bērnībā vakcinēja. Tāpēc, kad pērn oktobrī pašai piedzimis bērns, šķita pašsaprotami arī viņu vakcinēt: „Ka bērns piedzima, tad kājiņā to K vitamīnu deva. Tas jau automātiski ir uzreiz, kad bērns piedzimst, uzreiz deva. Un laikam kaut kādā otrajā dienā pret tuberkulozi arī deva. Protams, ar vecāku atļauju, bet, nu, jā.”
Bērnu vakcinē pēc kalendāra un saskaņo ar ģimenes ārstu. Baiba stāsta, ka ģimenes ārste vienmēr visu pastāsta un izskaidro: „Ģimenes ārste mums visu stāstīja, ko un kā, un kad. Man it kā nebija pat domu nevakcinēt.”
Bet kāda cita Latvijas Radio uzrunāta māmiņa atzina, ka sākotnēji atteicās bērnu vakcinēt pret tuberkulozi uzreiz dzemdību namā. Tas bija viņa pirmais bērns, šķitis tik trausls un bija bail. Tomēr bērnu vakcinēja nedaudz vēlāk pie ģimenes ārsta, kurš vecākiem pauda nosodījumu un brīdināja par iespējamām sekām, nepotējot bērnu. Otro bērnu ģimene gan potēja uzreiz.
Lai gan vecāki rūpīgi gāja uz pirmsdzemdību kursiem, lasīja un gatavojās bērna piedzimšanai, tomēr par K vitamīna devu pirmajam bērnam uzzināta, tikai izrakstoties no dzemdību nama. To arī saņēma.
Mēneša laikā Bērnu slimnīcā nonāca divi bērni, kuriem nebija savlaicīgi nodrošināta mūsdienīga, visiem pieejama medicīniskā aprūpe.
Bērnu slimnīcas Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska stāsta, ka viens bērns saslima ar garo klepu un nomira komplikāciju dēļ, jo nebija vakcinēts. Otrs bērns pēc mājdzemdībām nebija saņēmis obligāto K vitamīna devu. Rezultātā radās asinsreces traucējumi un asinsizplūdums smadzenēs, kura dēļ bērns nomira.
Sabiedrības iniciatīvu portālā „Manabalss.lv” vāc parakstus par valsts atbalsta ierobežošanu vecākiem, kuri izvēlas bērnus nevakcinēt.
Iniciatīvā vēlas, lai šiem vecākiem pārtrauktu „māmiņu algas” piešķiršanu un apmaksātu bērnudārzu nodrošināšanu. “Mēs vēlamies, lai nākamgad vai pēc diviem gadiem, vai pēc pieciem gadiem nebūtu šādu gadījumu, būtu vairāk vakcinētu bērnu. Šis piemērs, ka tiek liegta pieeja kādiem valsts piedāvātajiem pakalpojumiem tad, ja nav veikta vakcinācija, varētu būt ļoti labs motivators,” saka iniciatīvas autors Māris Antons.
Veselības ministrijā gan vērtē, ka šādi sodi nevairos vakcinēto bērnu skaitu. Turklāt no pacientu tiesību viedokļa ikvienam ir tiesības saņemt ārstēšanu vai atteikties no tās. Tas attiecas arī uz slimību profilaksi un vakcināciju, norāda ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Galvenais ir izglītot mediķus, kuri runā ar vecākiem par slimību profilakses jautājumiem, uzsver ministrijā.
„Ārstniecības personām ir plānoti tālāk izglītības semināri, tālāk izglītības kursi nākamajā gadā par infekcijas slimībām, par imunizācijas jautājumiem, kur noteikti šīs tēmas saistībā ar iespējamiem riskiem tiks skatītas,” norāda Šneiders.
Slimību profilakses un kontroles centrā lēš, ka no vakcīnām pērn pilnībā atteicās 2,9% vecāku. Savukārt 13% gadījumu vecāki savus bērnus vakcinēja, to nedarot pēc vakcinācijas kalendāra. Arī šāda rīcība rada lielāku risku bērnam saslimt, uzsver speciālisti.
