Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule apliecināja, ka pašlaik autoostai nav naudas tāda projekta īstenošanai, bet, lai attīstītu autoostu, ir jāizmanto šis dzelzceļa uzbērums. Viņa rosināja izmantot publisko un privāto partnerību, proti, uzbērums tiek iekārtots par valsts līdzekļiem.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns Uģis Bratuškins uzsvēra, ka jau ilgus gadus daudzu projektu galvenais secinājums ir, ka trūkstošo platību var sameklēt uzbēruma vietā. Taču bez valsts iejaukšanās šī lieta diez vai izkustēsies no vietas, jo intereses ir tik dažādas, ka iesaistītās puses nespēj vienoties.
Tai pašā laikā viņš atzina, ka arī esošajā autoostas teritorijā ir iespējas nostiprināt platformas un veikt rekonstrukciju, taču tādējādi tiek atkal atlikta iecere par dzelzceļa uzbērumu.
Tik ilgi ģenerējot ideju [par uzbēruma norakšanu], vajadzētu tikt pāri šim apburtajam lokam, lai vienotos par rīcību, lai atrisinātu transporta mezgla jautājumus,” Bratuškins mudināja.
Arī arhitekts Pēteris Bajārs, kura pārstāvētais birojs piedalījās pēdējā autoostas metu konkursā, norādīja, ka pasūtītājam – autoostai – ir jāapzinās, ka ēka atrodas sarežģītā vietā, tādēļ jārēķinās ar izaicinājumiem.
„Bet ir sajūta, ka autoosta grib nostiprināt kanāla malu un pārējais viņus neinteresē. Tas būtu tā, it kā es spertos iekšā veģetārā restorānā un prasītu karbonādi ar majonēzes rūtiņu,” tēlaini izteicās arhitekts.
Pēteris Bajārs domā, ka, tikai rekonstruējot autoostas ēku, izmaiņas netiks panāktas. „Sajūta ir tāda, ka, izejot cauri tam tunelim, tu esi nonācis slāviskā vidē. Tas ir pilnīgs kontrasts Rīgai, un tā nav normāla situācija. Ir jāveido saikne, lai autoosta ir daļa no pilsētas,” pauda Bajārs, vienlaikus piekrītot, ka projektu iespējams realizēt ierobežotajā teritorijā.
Komentējot līdz šim neveiksmīgos mēģinājumus īstenot autoostas attīstības projektus, Gromule uzsvēra, ka galvenais traucēklis ir tas, ka autoosta atrodas vēsturiskajā centrā.
Tikmēr Bratuškins, kurš darbojas Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, nepiekrita, ka padome būtu mēģinājusi ierobežot šī konkursa noteikumus vai bremzētu autoostas attīstības ieceres.
„Padome iestājas pret ieceri daļēji uz kanāla rēķina atrisināt autoostas tehniskās problēmas, nepiedāvājot alternatīvu publisko telpu,” skaidroja eksperts.
Viņš atkārtoja, ka arī padome izvērtējusi iespēju izmantot telpisko rezervi, kas atrodas zem dzelzceļa uzbēruma un kas dzelzceļam nav nepieciešama, jo vilcieni kursē vairākus līmeņus augstāk.
Savukārt Gromule uzsvēra – ja vēlamies esošajā vietā saglabāt starptautisko autoostu, ir nekavējoties jāveic rekonstrukcija.
Vaicājot par iespēju pārcelt autoostu citviet Rīgā, Gromule apliecināja, ka autoosta vēlas palikt pašreizējā ēkā, jo tā ir pievilcīga vieta pasažieru pārvadājumiem, proti, blakus ir galvenie tūrisma objekti. „ Šī vieta ir jāsaglabā kā transporta mezgls. Bet, ja nav perspektīvas attīstīties, ir jāmeklē citas vietas,” sacīja Gromule.
Arī arhitekts Bajārs un eksperts Bratuškins uzskata, ka autoosta ir jāsaglabā centrā.
Jau vēstīts, ka 50. jubilejas gadu Rīgas autoosta aizvada bez sākotnēji iecerētās attīstības vīzijas. Bez taustāma rezultāta kārtējo reizi noslēgusies vairāk nekā 10 gadus lolotā iecere attīstīt Rīgas autoostu.
Starptautiski izsludinātajā metu konkursā par autoostas attīstības koncepciju pēc četrarpus mēnešu darba pieteicās septiņi pretendenti. Taču uzņēmums «Rīgas starptautiskā autoosta» par uzvarētāju nav atzinis nevienu. Tā vietā piešķirtas piecas veicināšanas balvas, katra 1300 eiro apmērā, krietni ieekonomējot 20 000 eiro balvu fondu.
