Tā intervijā Latvijas Radio raidījumam „Aktuālais temats” trešdienas pēcpusdienā sacīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. „Mums ir jādod šī artava. NATO ir balstīts uz solidaritātes principu,” saka Garisons.
„Stāvēšana malā drošību nepalielina. Ir neskaitāmi piemēri, kas apliecina, ka [cieš valstis], kas ir ļoti tālu no terorisma” viņš piebilda, noraidīdams argumentu, ka līdzdalība abās misijās palielinās draudus pret Latviju.
Garisons norādīja, ka katrā misijā no Latvijas piedalīsies pieci Nacionālo bruņoto spēku kareivji, kuri Irākā nodarbosies ar vietējo kareivju apmācību, savukārt uz Mali dosies izlūki.
Paredzams, ka jau nākamajā nedēļā valdība varētu lemt par karavīru nosūtīšanu uz Irāku un Mali. Līdz janvāra vidum savu jāvārdu varētu būt teikusi arī Saeima.
Garisons norādīja, ka Aizsardzības ministrija neprasīs papildu līdzekļus šo misiju nodrošināšanai.
Jau ziņots, ka Ministru kabinetam izskatīšanai tiks iesniegti lēmumu projekti par Latvijas karavīru dalību pret teroristisko organizāciju “Daīš” vērstajā starptautiskās koalīcijas Apvienoto spēku militārajā operācijā “Inherent Resolve” Irākā. Šajā operācijā Latvijas kontingents iekļausies Dānijas kontingenta sastāvā ar nelielu apmācību grupu Irākas drošības spēku apmācīšanā.
Otrs lēmuma projekts sagatavots par karavīru dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas vadītajā visaptverošā stabilizācijas misijā “MINUSMA” Mali. Latvijas kontingents ar vairākiem štāba virsniekiem iekļausies Nīderlandes vadītā informācijas apstrādes štāba vienībā.
Ziņots, ka Latvija ir saņēmusi Francijas lūgumu pēc palīdzības saskaņā ar Lisabonas 42.pantu. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība) kā piemēru, kā Latvija varētu atbildēt uz Francijas lūgumu, minēja militārā kontingenta palielināšanu Mali vai iesaistīšanos Irākas armijas apmācībā.