Melbārde paskaidroja, ka informatīvās telpas stiprināšanai vispirms nepieciešama sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Tādējādi medijiem nebūtu jādomā par darbu ar reklāmdevēju. Bet, lai to nodrošinātu, jāsaprot, kā mediji var darboties ārpus reklāmas tirgus un kāds ir nepieciešamais kompensācijas apjoms. Līdz šim minētā summa ir aptuveni astoņi miljoni eiro.
Melbārde piekrita - ja vien budžets to atļautu, finansējums medijiem jāpalielina. Taču, viņasprāt, tieši mediju vadībai ir aktīvāk jādarbojas un par to jāpārliecina politiķi, un tad Kultūras ministrija būs sabiedrotais.
Ministre gan piebilda, ka topošās mediju politikas vadlīnijas šajā jautājumā norāda galvenos virzienus, taču jāsaprot - reālais finansējums tiks skatīts valsts perspektīvās attīstības ietvaros.
Viņa paskaidroja, ka Latvijas valdībā ir izstrādāts darba plāns mediju informatīvās telpas stiprināšanai, kas paredz pasākumus analītiska mediju satura atbalstam, medijpratības apmācībai, Latgales mediju stiprināšanai, kā arī koordinēta mediju monitoringa stiprināšanai.
Ziņots, ka 20.novembrī beidzās sabiedriskā apspriešana Mediju politikas pamatnostādnēm, kuras vēl šogad plānots iesniegt valdībā. Kaut arī šis dokuments tika gaidīts ar lielām cerībām, ka tas sakārtos mediju vidi un iezīmēs attīstības ceļus, nozarei tas nesis lielu vilšanos. Pēc nozares ekspertu domām – pamatnostādnes ir pat ļoti nepilnīgas. Par savu vietu īpaši uztraucas, piemēram, sabiedriskie mediji.
