Mediķi, kam bija jāpalīdz cietušajiem, iepriekš nezināja, kas būs noticis. Tikai pēc „katastrofas” brīža viņi ieraudzīja „cietušos” cilvēkus, no kuriem kādam bija lauzta kāja, vēl kādam – cita trauma. „Cietušos” tēloja citi mediķi, kas simulēja gan savas „traumas”, gan arī haosu un apjukumu, kas izcēlās pēc „nelaimes”. Viņu tēlojums – kliedzieni un rīcība – atbilduši īstenībai.
Mācības novēroja dažādu institūciju vadītāji, no kuriem izskanēja atziņa, ka patiesas nelaimes gadījumā mediķi darbotos vēl ātrāk un saskaņotāk, jo tā būtu bijusi „īsta katastrofa”.
Sacensībās piedalījās daudz neatliekamās palīdzības dienesta mašīnu, helikopters, kā arī policija.
