"Ir zināmas pretrunas, par kurām varam šaubīties, cik tās ir mērķtiecīgas. Ja Latvijas valstī tiek pasludināts, ka virzāmies uz izglītības iegūšanu tikai latviešu valodā, kāpēc doktora darbos vajadzīga angļu valoda kā obligāts priekšnoteikums?" Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Spārītis.
Spārītis norādīja, ka saprot - eksaktajās zinātnēs, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē, iespējams, pat vieglāk izteikties angliski. Viņš arī norādīja, ka vairāku valodu lietojums ir normāls globālajā pasaulē. Tajā pašā laikā viņš neredz šķēršļus arī pašlaik cilvēkiem rakstīt doktora darbus angļu valodā.
Runājot par zinātnes finansējumu, Spārītis norādīja, ka valstij ir jāsaprot - zinātne var palīdzēt visām pārējām jomām. Viņaprāt, valsts rīkojas nepareizi.
"Kamēr industrija paliek piena litru, graudu tonnu vai baļķu un dēļu līmenī, tā nav pelnīt spējīga. Te ir valsts pavērsiens nepieciešams, un tam nepietiek ar dažiem miljoniem, ko atņem bērniem pusdienām vai kaut kam citam. Vajadzīgas nopietnākas investīcijas," sacīja Spārītis.
Vienlaikus nozīmīgi esot arī tas, ka klibo koordinācija starp zinātni un uzņēmējdarbību. Pēc Spārīša teiktā, starpniekorganizācijas starp IZM un Ekonomikas ministriju, iespējams, ir ne pārāk veiksmīgas. Tādēļ LZA uzņēmusies iniciatīvu savest kopā zinātniekus un uzņēmējus, lai veidotu zinātnes inovatīvo izgudrojumu pārnesi uz ražošanu.
