Nams Vītolu ielā 6/10, kurš šogad uzvarēja, būvēts pirms vairāk nekā 50 gadiem un pēc renovācijas ieguvis pievilcīgu fasādi, nomainītas visas komunikācijas vai, citiem vārdiem sakot, veikts pilns kapitālais remonts. Lai iedzīvotājus pārliecinātu par mājas siltināšanu, daudz atkarīgs no mājas vecākā.
“Es gāju viena un, ja nevarēju, tad pa divi, un bija dzīvokļi, kur mēs gājām visi trīs. Kad vairāki cilvēki ieiet, tad cilvēki piekrīt. Tagad ir apmierināti, jo siltums ir,” par pierunāšanas grūtībām stāsta mājas vecākā Vita Iesalniece.
Lai arī kopējais ikmēneša maksājums nav īpaši samazinājies, jo jāsedz vērienīgā remonta izdevumi, tad apkures rēķini ir kļuvuši ievērojami mazāki. Ja pirms renovācijas siltumenerģijas patēriņš bija teju 114 kilovatstundas uz kvadrātmetru, tad pēc remontdarbiem tikai 28 kilovatstundas uz kvadrātmetru. Ietaupījums veido samazinājumu par 75%. Lielākā daļa mājas iedzīvotāju ir ļoti apmierināti.
“Ja rēķina, ka pagājušo gadu es maksāju pa siltumu kaut kādi 78, tur 80 latus, tad tagad tur vispār ir smieklīgi,” saka mājas iedzīvotāja Biruta.
Lielo energoresursu taupīšanu dod ne tikai siltināšana, bet galvenokārt iekšējās apkures sistēmas nomaiņa. Nereti tā pārveidota no vertikālās uz horizontālo. Tā nodrošina ne tikai lielāku siltumatdevi un iespēju regulēt siltumu, cik nepieciešams, bet tā ir arī lieliska iespēja veiksmīgi cīnīties ar nemaksātājiem.
SIA “Liepājas Namu apsaimniekotājs” valdes loceklis Artis Rimma:
“Mums ir uz katru dzīvokli siltumskaitītājs. Šeit ir noslēgarmatūra, mēs viņu noslēdzam un šis pakalpojums netiek sniegts. Parāds tiek samaksāts un tad pakalpojums tiek padots.”
Nominācijā no iesniegtiem 29 pieteikumiem 13 bija no Liepājas un visas trīs mājas, kas iekļuva finālā, atrodas Liepājā. Lai arī Liepājā ir labākie konkursa rezultāti, tikai piektā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām ir sakārtotas. Liepājas dome uzsver, ka jebkuras investīcijas ilgtermiņā atmaksāsies, jo ar katru brīdi ne tikai dabas resursi, bet arī renovācijas darbi kļūs dārgāki.