Gada sākumā sliktā stāvoklī bijuši ap 37% valsts reģionālo autoceļu, taču Covid-19 laikā piešķirtais papildu finansējums šo problēmu ļāvis mazināt. Līdz gada beigām plašu remontdarbu rezultātā sliktu reģionālo ceļu būs par apmēram 10% mazāk, Autoceļu padomes sēdē pavēstīja "Latvijas valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
"Šī gada laika mēs atjaunojuši 850 kilometrus valsts reģionālo autoceļu. 100 miljoni eiro ieguldīti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ekonomikas sildīšanas programmas ietvaros Covid-19 laikā. Papildus 185 kilometri sakārtoti tā saucamajā administratīvi teritoriālās reformas ceļu programmā [uz novadu administratīvajiem centriem]. Viena gada laikā ir par gandrīz 10% mazāk sliktā stāvoklī esošu reģionālo ceļu, un pašlaik tādi ir 27% reģionālo ceļu," klāstīja Lazdovskis.
Reģionālo ceļu atjaunošanā nolemts atgriezties pie darbu plānošanas ilgākā termiņā. Attiecīgi tapusi programma laikam no 2022. līdz 2027. gadam. Šajā laikā reģionālo autoceļu atjaunošanai plānots ik gadu novirzīt aptuveni 60 miljonus eiro. Nākamgad paredzēts atjaunot ap 280 kilometru reģionu ceļu visā Latvijā. Plānojot primāri atjaunojamos reģionālo ceļu posmus, ņems vērā satiksmes intensitāti un vai šie ceļu posmi savieno valstspilsētas vai novadu administratīvos centrus. Nākamajā gadā, piemēram, sāks atjaunot reģionālā autoceļa Rīga–Ērgļi posmu līdz Ropažu pagriezienam, ceļu Pļaviņas–Madona–Gulbene 17 kilometru garumā.
Nākamajiem gadiem plānā paredzētais finansējums būs krietni mazāks, nekā no valsts budžeta papildus novirzīja aizvadītajos divos pandēmijas gados. Tomēr plānu nevajadzētu ierobežot ar remontējamo ceļu minimumu, norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunās konservatīvā partija).
Viņš teica: "Mēs varētu veidot tādu, nosacīti sakot, rezerves sarakstu. Ja mums finansējuma pietiek un esam izpildījuši prioritāro un sekundāro darbu sarakstu uz reģionālajiem ceļiem, tad mēs varam ķerties klāt arī rezerves sarakstam ar tiem svarīgajiem reģionālajiem savienojumiem, ko identificējuši plānošanas reģioni, bet kas varbūt nav iekļuvuši prioritārajos sarakstos."
"Latvijas valsts ceļu" vadība sēdē arī atskaitījās par vērienīgu projektu virzību, ko paredz īstenot stratēģija līdz 2030. gadam. Tuvākajos gados iecerēts atjaunot Vidzemes šoseju posmā no "Sēnītes" līdz Siguldai. Pēc ietekmes uz vidi izvērtējuma, īpašumu atsavināšanas un būvprojektu izstrādes paredzēts paplašināt Rīgas apvedceļu posmā Baltezers–Saulkalne un no Salaspils līdz Babītei. Šajā laika posmā iecerēta arī Ķekavas apvedceļa posma un apvienotā autoceļa un "Rail Baltica" dzelzceļa tilta būve. Līdz nākamā gada vidum taps finansiālās aplēses tā saucamās Bauskas šosejas paplašināšanai un apvedceļu izbūvei ap Iecavu un Bausku. Šie vērienīgie būvdarbi paredzēti trīs gadu laikā no 2027. gada.
