Sešu padomnieku vietā Levitam būs desmit. Pieci strādās štatā, divi uz nepilnu slodzi, bet vēl trīs būs ārštata padomnieki. Prezidenta kanceleju pēc pilnvaru beigām vadīs Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis. Viņa vietniece būs bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētājas padomniece Laila Jurcēna. Darbu kancelejā turpinās arī divi Vējoņa padomnieki – bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš turpinās sniegt padomus nacionālās drošības jautājumos, bet Jānis Pleps kļūs par padomnieku tiesību politikas jautājumos.
Prezidenta ārlietu padomniece būs vēstniece Solveiga Silkalna, bet padomniece saziņai ar sabiedrību – Aiva Rozenberga.
Pagaidām vēl tiek meklēts padomnieks ekonomikas jautājumos, taču jau ir atrasti padomnieki citās jomās, kurās iepriekšējā prezidenta kancelejā padomnieku nebija. Piemēram, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Irēna Kucina būs padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību jautājumos. Eiropas latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto būs padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos, bet Ieva Ilvesa sniegs padomus informatīvās telpas politikas jautājumos.
Bijušais Latvijas vēstnieks Francijā Rolands Lappuķe kļūs par ārštata padomnieku tehnoloģiju jautājumos, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītāja Ieva Siliņa būs ārštata padomniece zinātnes un izglītības politikas jautājumos, savukārt Jurģis Klotiņš būs ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos.
Kancelejā uzsver – padomnieku algošanai vairāk naudas tērēts netiks, savukārt padomnieku sastāvs atspoguļo Levita plānus prezidentūrai, vairojot solidaritāti, piederību un veidojot modernu valsti. To uzsver arī jaunie padomnieki
"Padomnieka labākais pienesums ir būt valsts prezidenta vēstījuma nesējam un dot to pirkstu galu sajūtu, ko dod darbs ar nevalstiskām organizācijām un to, kur prezidents pats ne vienmēr var būt klātesošs. Padomniekam ir svarīgi uztaustīt izaicinājumus un aiznest vēstījumu līdz prezidentam," stāstīja Pinto.
Ilvesa informatīvās telpas politikā redz daudz nesakārtotu jautājumu. "Man ir prieks, ka prezidents redz to kā jautājumu, kas jāsakārto. Ne es, ne viņš zinām konkrētu risinājumu, bet mēs redzam, ka tā ir joma, kur nepieciešams apsēsties kopā gan ar tiem, kas lieto, gan tiem, kas veido ziņas, gan kā tehnoloģiski tiek būvētas, un meklēt risinājumu," skaidroja Ilvesa.
Padomnieku izvēli uzteic arī politikas vērotāji, norādot, ka Levits sevi grib pierādīt kā modernu prezidentu. Tāpat viņš būs aktīvs likumdošanas jomā.
"Šeit, manuprāt, ir zemūdens akmens. Es ceru, ka Levits to apies. Proti, vai tik daudzu juristu iekļaušana komandā nenes līdzi risku, ka jautājumi tiks risināti pēc juridiskās loģikas, nevis ar plašāku sociālu skatu uz problēmām, par ko liecina tas, ka nav padomnieka ekonomikas jautājumos," komentēja politologs Juris Rozenvalds.
Prezidenta preses sekretāre Rozenberga norādīja, ka visi prezidenta padomnieki strādās vienoti: "Tas nebūs tā, ka viens padomnieks atbild par konkrētu jomu [..] Mēs lūkojamies pēc komandas darba. Šodien ir grūti nodalīt, kur beidzas ekonomika un sākas sociālie jautājumi. Šie jautājumi ir cieši saistīti, tāpēc Valsts prezidents vēlas ciešu padomnieku sadarbību un domu apmaiņu par dažādiem jautājumiem."
Trūkstošo ekonomikas padomnieku prezidenta komandai solīts piesaistīt tuvāko dienu laikā.
