Valsts prezidenta kancelejā informēja, ka sarunā ar Levitu pāvests Francisks pievērsās galvenokārt sociālajiem un nevienlīdzības jautājumiem, kas, pēc Valsts prezidenta sacītā, ir arī Latvijas ārpolitikas un globālās politikas centrā.
“Audience pie Viņa Svētības pāvesta Franciska ir svarīga Latvijas ārpolitikai.
Vatikāns ir valsts ar dubultu nozīmi – tā ir valsts kā jebkura cita valsts, piemēram, Latvija, turklāt teritoriāli ļoti neliela, bet tā vienlaikus ir arī pasaules garīgais spēks. Pāvests ir garīgais līderis pusotram miljardam iedzīvotāju, un viņš jau 2000 gadu veido šo cilvēku kopienu un palīdz viņiem orientēties garīgos un ētikas jautājumos. Eiropa un Latvija lielā mērā ir ietekmēta caur šo garīgo līderību, ko pārstāv pāvests,” par audienci pie pāvesta Franciska pastāstīja Levits.
Savukārt pāvests Francisks atzinīgi novērtēja to, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kur mierīgi līdzās jau gadsimtiem ilgi sadzīvo trīs kristīgās konfesijas – luterāņi, katoļi un pareizticīgie. Vienlaikus pāvests arī norādīja uz to, ka Latvija ir Eiropas tālākais ziemeļu reģions, kur vienā no valsts daļām – Latgalē – vairākums ir katoļu.
Pāvests Francisks un Valsts prezidents pārrunāja virkni politisku un filozofisku jautājumu, kas skar reliģijas un zinātnes attiecības un ētiskas dilemmas, kur mūsdienu sabiedrībai ir jārod risinājumi. Valsts prezidents uzsvēra, ka tuvākajā nākotnē līdz ar tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta attīstību šīs dilemmas un problēmas kļūs arvien asākas.
Pāvests Francisks un Valsts prezidents bija vienisprātis, ka arī ticīgajiem un baznīcai ir jādod savs pienesums publiskajās diskusijās par šiem visu sabiedrību skarošajiem jautājumiem.
Audiences laikā Valsts prezidents ar dzīvesbiedri pāvestam uzdāvināja 100 biedrības “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” darinātās sveces Latvijas valsts un Svētā Krēsla krāsās. Sveces sociālā projekta “Miljons sveču grupu mājai” ietvaros ar savām rokām ir darinājuši jaunieši ar attīstības traucējumiem, lai iegūtu līdzekļus grupu mājas celtniecībai, kurā viņi varētu dzīvot salīdzinoši neatkarīgu dzīvi. Tāpat pāvests dāvanā saņēma šodien Romā atklāto grāmatu “100 gadi patiesuma un uzticēšanās garā. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu”.
Pēc tam Levits tikās ar Svētā Krēsla Valsts sekretāru kardinālu Pjetro Parolinu. Valsts prezidents uzsvēra Latvijas un Svētā Krēsla jau simt gadu ilgo attiecību nozīmi un to, ka Svētais Krēsls nekad neatzina par likumīgu Latvijas okupāciju 1940. gadā. “Tas ir ļoti svarīgi, ka valstis šādā veidā ievēro starptautisko tiesību pamatprincipus. Lai gan 21. gadsimtā valstis saskaras ar jauniem izaicinājumiem, Vatikāns pierāda, ka arī mazas valstis mūsdienās var būt ar lielu ietekmi globālos jautājumos,” atzina Valsts prezidents.
Svētā Krēsla valsts sekretārs un Levits, pārrunājot Latvijas un Vatikāna sadarbību mūsdienās, atsaucās uz 2018. gadā notikušo pāvesta Franciska vizīti Latvijā, kardināla Parolīna vizīti Latvijā 2016. gadā, kā arī ārlietu ministra arhibīskapa Pola Ričarda Galagera vizīti Latvijā 2020. gadā.
Prezidenta kancelejā informēja, ka Levits raksturoja Parolinam ļoti labās Latvijas valsts attiecības ar baznīcu, kā arī atzīmēja spēcīgās ekumenisma tradīcijas Latvijā. Tika pārrunātas arī diskusijas Latvijā un Eiropā par ētikas jautājumiem, kas svarīgi baznīcai. Valsts prezidents pieminēja Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča aktīvo līdzdalību diskusijās par dažādiem sabiedrībai aktuāliem jautājumiem.
Levits uzsvēra, ka Latvijā pastāv savstarpēja cieņa starp valsti un baznīcu un sekmīgi darbojas Garīgo lietu padome.
Latvijas delegācijā iekļautais Ministru prezidenta biedrs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), kura atbildībā ir valsts un baznīcas attiecības, izskaidroja likumdošanas regulējumus, kas skar šīs attiecības. Kardināls Parolins atzinīgi novērtēja Latvijas valsts un baznīcas attiecības un abu pušu centienus tās arvien uzlabot.
Valsts prezidents un Svētā Krēsla valsts sekretārs diskutēja arī par situāciju Ukrainā un Baltkrievijā. Valsts prezidents uzsvēra: “Ir konsekventi jāatbalsta Ukrainas teritoriālā integritāte un Ukrainas virzība uz Eiropas Savienību. Savukārt attiecībā uz Baltkrieviju mēs no savas pieredzes zinām, ka ir svarīgi uzturēt aktīvu demokrātisko valstu atbalstu un nepagurstoši, ilgstoši ir jāpretojas autoritārām, totalitārām varām.”
Tikšanās noslēgumā, izsakot kardinālam Parolinam atzinību par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas un Svētā Krēsla attiecību stiprināšanā un padziļināšanā, Valsts prezidents svinīgā ceremonijā pasniedza Latvijas valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandiera pakāpi.
Pēc Vatikāna apmeklējuma Levits tikās ar Vatikāna radio Latviešu redakciju, pasniedzot tā darbiniekiem Valsts prezidenta Cildinājuma rakstu. Rakstā Levits augsti novērtē to, ka Vatikāna radio “kopš 1948. gada ir bijis spēcīgs garīgais un informatīvais atbalsts Latvijas sabiedrībai, īpaši totalitārās apspiestības gados”. “Arī šodien jūs ik dienu būvējat sadarbības tiltu ar Latvijas kristiešu kopienu,” uzsvēra Valsts prezidents.
Saskaņā ar Vatikāna pausto, abu pušu sarunās uzsvērts kristīgās ticības un katoļu baznīcas būtiskais ieguldījums humānisma veicināšanā, cilvēka un ģimenes cieņas aizsardzībā.
Otrdien un trešdien Levits turpinās vizīti un tiksies ar Itālijas prezidentu, viesosies pie Neatkarīgā Maltas Ordeņa un NATO Aizsardzības koledžā Romā.
KONTEKSTS:
Prezidenta kancelejā norādīja, ka Itālija bija pirmā lielvalsts, kas Tautu Savienības pilnsapulcē 1920. gadā un Sabiedroto valstu Augstākās padomes sēdē 1921. gadā atklāti aizstāvēja Baltijas valstu neatkarības centienus. Itālija kopā ar citām sabiedrotajām valstīm atzina Latvijas valsti 1921. gada 26. janvārī un oficiāli nekad nav atzinusi Baltijas valstu aneksiju PSRS. Latvijas neatkarības atjaunošanu Itālija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Itālijas prezidents S. Matarella apmeklēja Latviju valsts vizītē mūsu valsts dibināšanas simtgadē 2018. gadā.
Svētais Krēsls atzina Latvijas Republiku de iure 1921. gada 10. jūnijā, un jau 1922. gada 30. maijā tika noslēgts konkordāts – starptautiskais līgums. Tas bija pirmais pāvesta Pija XI pontifikātā un kalpoja par paraugu konkordātiem arī ar citām valstīm ārpus Eiropas. Svētais Krēsls nekad netika atzinis Baltijas valstu inkorporāciju PSRS sastāvā un uzskatīja, ka diplomātiskās attiecības ar šīm valstīm ir pārtrauktas tikai uz laiku. Kopīgā deklarācija par diplomātisko attiecību atjaunošanu tika parakstīta Rīgā 1991. gada 1. oktobrī.
Pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā 1993. gadā bija vēsturiska ar to, ka pirmo reizi Latvijā viesojās Romas Katoļu Baznīcas galva. 2018. gada 24. septembrī Latviju apmeklēja pāvests Francisks.
Neatkarīgais Maltas Ordenis ir valsts bez teritorijas, kas izveidojusies no Romas Katoļu Baznīcas viduslaiku Hospitāliešu mūku–bruņinieku ordeņa. Ordenis nodarbojas ar labdarību, humāno palīdzību un medicīnisko palīdzību visā pasaulē.
