Daudziem šis ir ļoti emocionāls brīdis, ko grib izdzīvot vienatnē. Tāpēc ierodas jau labu brīdi pirms oficiālā piemiņas brīža. "Nekad neesam tikušies.. vecākais [brālis]. Tikai, cik tagad redzams, ar uzrakstu, ka viņa vairs nav. 71 gads. Paldies tiem cilvēkiem, kas to izdarīja, atveda uz šejieni. Mēs esam ārkartīgi pateicīgi," pauž leģionāra māsa Aija Vallere.
"Mammai atnāca kabatas grāmata, ka viņš kritis karā... kabatas grāmata atnāca cauršauta," atminas leģionāra māsa Rita Lukševica.
Atbraukuši ne vien kritušo leģionāru tuvākie ģimenes locekļi. Šoreiz uz Lesteni ceļu mērojušas pat veselas dzimtas. "Nekas nebija zināms. Radinieki bija meklējuši, arī padomju laikos, (..) sapulcēsimies vesela dzimta no Liepājas, Rīgas," pauž leģionāra radiniece Ilze Strazdiņa.
Daudzi jau bija samierinājušies, ka nekad neuzzinās, kur ir vectēva, tēva vai brāļa kapa vieta. "Viņš dienēja štāba rotā, bija apsargājis Brīivības pieminekli. Zinājām, ka ir kritis, bet nezinājām, kur viņš ir," savas vecmāmiņas brāļa Ernesta Mūrnieka likteni izstāsta Inese Uzule.
Šī bija pirmā reize Latvijas vēsturē, kad no Krievijas purviem izcelti un dzimtenē pārapbedīti kritušie karavīri. Brāļu kapu komitejai tas kopumā prasīja 13 gadu darbu, sākot ar starpvalstu līgumu noslēgšanu, karavīru atrašanu, identificēšanu un beidzot pārbedīšanu. Arī šogad plānots izveidot meklēšanas grupu, kas varētu braukt uz Krieviju.
