“Latvijas Valsts ceļi” pauž gatavību kopā ar citām iesaistītajām institūcijām izvērtēt, vai paplašinātās nomales visos gadījumos būtu jāatdala ar nepārtraukto līniju. Lai palielinātu satiksmes drošību, LVC pieļauj visos gadījumos atdalīt 1,5 metru asfaltēto nomali ar nepārtrauktu līniju. Tādējādi, atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem, būtu liegta tās šķērsošana.
Tādā gadījumā gan tiktu samazināta autoceļu caurlaides spēja un komforta līmenis. Lai to īstenotu, nepieciešams arī koriģēt Ceļu satiksmes noteikumus, atļaujot šķērsot nepārtraukto līniju piespiedu apstāšanās gadījumā, norāda LVC.
LVC arī gatava kopā ar Satiksmes ministrijas un CSDD izvērtēt principa „2+1” ieviešanas lietderību. Tas nozīmētu vietām pamīšus katrā virzienā izveidot blakus joslu, kas ļauj apdzīt.
Pašlaik sākta diskusija par satiksmes organizācijas izmaiņām uz autoceļa Rīga – Igaunijas robeža (A1), ieviešot tur pamīšus izvietotās apdzīšanas joslas.
Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) informēja, ka viņiem ir dots mēnesis laika, lai izvērtētu situāciju saistībā ar pusotras joslas drošību. LVC un CSDD līdz 25.septembrim jāveic analīze par ceļu satiksmes negadījumiem uz pārbūvētajiem un no jauna izbūvētajiem valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem par periodu no darbu pabeigšanas.
Lai gan uz iespēju aizliegt pusjoslu izmantošanu norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (“Vienotība”), komentējot smago avāriju uz Bauskas šosejas, ministrijā norāda – šis negadījums noticis uz veļa vecā posma, kur nav pusjoslu.
Nepieciešamība izvērtēt situāciju saistīta ne vien ar Bauskas šosejas negadījumu, bet daudzām citām avārijām, jo satiksmes drošības ziņā esam atkrituši vairākus gadus atpakaļ, portālam lsm.lv skaidroja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta pārstāvis Tālivaldis Vectirāns.
Šis jautājums esot dienaskārtībā visu laiku un pēdējie dati uzrāda uzlabojumus šajā gadā, bet tas nedod tiesības atslābt. Tāpēc šādi smagi negadījumi tiek analizēti, un šajā gadījumā institūcijām uzdots situāciju izvērtēt papildus, komentēja Vectirāns.
Diskusija saistībā ar pusjoslu izmantošanu medijos izskanēja jau 2009.gadā, kad pēc Tallinas ceļa posmu rekonstrukcijas un pusjoslas ieviešanas tajā pieauga negadījumu skaits. Tomēr vēlāk ekonomiskās krīzes laikā satiksmes intensitāte mazinājās, un jautājums nav bijis tik aktuāls, skaidroja ministrijas pārstāvis. Nu aktualitāte pieaug, jo kopš krīzes laika katru gadu satiksmes intensitāte palielinās, īpaši uz šiem ceļiem Bauskas un Tallinas virzienā.
