„Tas, protams, ir saistīts ar budžeta jautājumu,” skaidroja premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Vismaz neformālā līmenī ministriem būšot diskusijas arī par to, vai sabiedriskajiem medijiem vispār būtu jāiziet no reklāmas tirgus.
„Ja tām Kultūras ministrijas aktivitātēm, kas saistās ar atsevišķu programmu veidošanu gan tai pašai Latgalei, gan mediju politikas atbalstu, gan arī fonda veidošanu, kur valsts arī slēdz līgumus ar privātajām kompānijām, ir atbalsts, tad iziešana pilnībā no reklāmas tirgus ir ārkārtīgi finansiāli ietekmējoša un tas noteikti nav tas lēmums, ko var pieņemt tā – paskatīsimies, kas notiks,” norādīja Kučinskis.
Tādēļ sasteigta lēmuma šajā jautājumā nebūšot. Reklāmas tirgus pamešanu sabiedriskajiem medijiem ik gadu bija paredzēts kompensēt ar astoņiem miljoniem eiro, stāstīja Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele.
„Jautājums par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus joprojām ir dienaskārtībā, tikai ir valdības rīkojums vispirms veikt izvērtēšanu,” skaidroja Ločmele.
Ministrijai vispirms būs jāizvērtē dažādi scenāriji sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, un tostarp arī scenāriju, kas notiek, ja tas nenotiek.
Šis izvērtējums jāpaveic līdz gada beigām. Diskusijas ir paredzētas ar ekspertiem, nozares, tajā skaitā sabiedrisko mediju pārstāvjiem.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš norāda, ka Latvijas Radio iziešana no reklāmas tirgus var nozīmēt to, ka radio nozarei kopumā samazināsies reklāmas ieņēmumi.
Tikmēr cerības, ka privātie mediji iegūs vairāk, varot neattaisnoties. Turklāt pirms ir izstrādāts ilgtspējīgs sabiedrisko mediju finansēšanas modelis, par iziešanu no reklāmas tirgus esot pāragri spriest. To pašu uzsver arī Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars Belte.
„Šobrīd mēs zinām - jo labāki mēs būsim, jo labāk mēs varam arī reklāmas tirgū nopelnīt un kaut ko arī investēt, skatītājam padarot sabiedrisko mediju programmas interesantākas un kvalitatīvākas,” norādīja Belte.
Kopumā doma par LTV un Latvijas Radio iziešanu no reklāmas tirgus peļama neesot. Taču šobrīd LTV vadītājam nav skaidras atbildes par kompensācijas mehānismu reklāmas tirgus pamešanas gadījumā.
„Kas man varbūt ne visai patīk, ko mazliet interpretē arī atšķirīgi vai nepareizi, manā skatījumā, ir tas, ka mūs uzskata par pretiniekiem visam šim procesam, kas tā īsti nav, jo mēs kā šo uzņēmumu vadītāji gribam zināmu skaidrību, pirms mēs tiešām parakstāmies zem šī priekšlikuma,” uzsvēra Belte.
Tikmēr Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka uzskata, ka vienošanās esot panākta politiski un ir neloģiska. Viņa piekrīt, ka viens no iemesliem bremzēt sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus ir ierobežotās finanšu iespējas.
„Tas ir viens no iemesliem, bet es domāju, ka īstais iemesls ir pavisam cits. Patiesībā tuvojas vēlēšanas un jebkura medija izmantošana reklāmā ir vienkārši vitāli nepieciešama jebkurai politiskai partijai,” pauda Līdaka.
Arī Gunta Līdaka uzsvēra vajadzību atbilstoši finansēt sabiedriskos medijus.
„Pareizi būtu, ja sabiedriskais medijs tiktu pienācīgi finansēts atbilstoši tām nepieciešamībām, ko sabiedrība no šī medija gaida, un tad tas jautājums par iziešanu atrisinātos pats no sevis,” sacīja Līdaka.
Pašreizējo Mediju politikas pamatnostādņu piedāvājumu valdībā varētu skatīt nākamnedēļ. Bez LTV un Latvijas Radio iziešanas no reklāmas tirgus mediju politikai paredzētais finansējums ir sarucis par astoņiem miljoniem eiro un tagad gadā ir apmēram viens miljons.
