Saistībā ar ES un ASV noteiktajām sankcijām pret Krieviju un šo sankciju piemērošanu trīs nedēļas pēc kara sākuma mūsu valstī puslīdz skaidrība ieviešama tikai naudas un uzņēmumu lietās. Piemēram, Latvijas bankās līdz aizvadītās darba nedēļas beigām bija iesaldēti 11,5 miljoni eiro. Šī nauda iesaldēta divām fiziskām personām un 26 juridiskām personām. Tā Latvijas Radio izteicās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju departamenta direktors Kristaps Markovskis.

“Šī summa mums regulāri palielinās. (..) ņemot vērā, ka šis sankciju režīms mums pastāvīgi pastiprinās, tad prognozējam, ka šī summa arī turpmāk palielināsies,” pauda Markovskis. 

Otra nozīmīgā joma, ko skar sankcijas, ir nekustamie īpašumi. Līdz trešdienas vakaram sešu sankciju sarakstos iekļautu personu īpašumiem uzlikts liegums jebkādām darbībām ar īpašumiem, pastāstīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

“Kopumā uz trešdienas vakaru bija 39, teiksim tā, īpašumu, no kuriem 6 jau uzlikti liegumi. (..) Attiecīgi par pārējiem 33 tiesas vērtē šos jautājumus. Lielākā daļa no tiem ir juridiskās personas, nevis konkrēti sankciju sarakstos esošās fiziskās personas. Papildus trešdienas vakarā tika sagatavots un tiesām ceturtdien no rīta nosūtīti vēl 4 gadījumi,” norādīja Papsujevičs.

Šajos gadījumos īpašnieki ir Krievijas valsts. Savukārt vēl 15 Krievijas un Baltkrievijas īpašumus Tieslietu ministrija izvērtēs un liegumu sarakstos iekļaus līdz dienas beigām.

Papsujevičs pastāstīja: “Piemēram, tā ir viena muiža, tie ir zemesgabali, tie ir meža īpašumi – jebkurš nekustamais īpašums, kurš personām pieder.”

Vaicāts, vai īpašumi Jūrmalā izceļas šajā sarakstā, Papsujevičs noradīja, ka īpašumi Jūrmalā arī ir šajā sarakstā, tomēr skaitliski to nav vairāk kā citur. Tāpat Papsujevičs piebilda, ka sankcijas nav piemērojamas sankciju sarakstā esošas personas tuviniekiem. 

Tāpēc dažādu iestāžu ierēdņi nedēļām pēta, kuros uzņēmumos un kuros īpašumos patiesie labuma guvēji un pilnīgas kontroles nodrošinātāji ir sankciju sarakstos iekļautie, jo daudzos gadījumos jau drīz pēc Krimas aneksijas oligarhi veikli it kā atbrīvojās no saviem aktīviem.

Un to varbūt apliecina arī Latvijas Jūras administrācijas informācija. Tur gan sākotnēji Latvijas Radio teica, ka tikai reģistrē peldlīdzekļus, bet ar sankciju kontroli nenodarbojas. Vēlāk administrācijas pārstāve Sarma Kočāne jau sakāmo mainīja.

“Mēs esam pārbaudījuši Latvijas Jūras administrācijas kuģu reģistrā gan atpūtas kuģus, gan kravas kuģus, un vismaz līdz šim nav atrasti kuģi, uz kuriem attiektos noteiktās sankcijas,” atzīmēja Kočāne.  

Savukārt gaisa kuģis vismaz viens gan pieder sankcijām pakļautai personai, kam piemērots aizliegums ar lidaparātu jebkādi rīkoties. 

Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs pastāstīja: “Otrs sankciju virziens ir, ka Latvijas gaisa telpa nedrīkst izmantot personas, gaisa kuģi, kas ir saistītas ar Krievijas Federāciju. Latvijas gaisa kuģu reģistrā atrodas 7 lidaparāti, uz kuriem attiecas šīs prasības. Tātad tie, kurus kontrolē Krievijas Federācijas pilsoņi. Šādos gadījumos no šiem gaisa kuģu īpašniekiem nedrīkst pieņemt lidojumu plānu.” Tas nozīmē, ka šīs lidmašīnas nedrīkst pacelties, nolaisties un kopumā izmantot Latvijas gaisa telpu.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) informēja, ka sankciju kontekstā vairākiem uzņēmumiem uzlikts liegums desmitiem automašīnu lieliem autoparkiem. Taču lielākoties tās esot firmas, kurās patiesā labuma guvēji ir personas, pret kurām noteiktas sankcijas, vai ar tām saistīti cilvēki, bet strādājošie un mašīnu izmantotāji ir mūsu pašu iedzīvotāji. Kopumā CSDD līdz šim saskaitījusi 48 spēkratus, kas pastarpināti pieder ar sankcijām saistītiem cilvēkiem. 

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.