Latvija vairās armēņu slaktiņu dēvēt par «genocīdu»; mudina uz samierināšanos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 1 mēneša.

Runājot par masu represijām pret armēņiem, arī Latvija vairās izmantot vārdu „genocīds”. Latvija piemin armēņu tautas upurus. Vienlaikus Latvija norāda, ka ir svarīgi panākt vienotu vēstures faktu interpretāciju, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica („Vienotība”).

Piektdien vizītē Armēnijā, kur piemin genocīdā bojā gājušos, atrodas Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS).

„Latvija vienmēr ir pieminējusi armēņu tautas upurus, kas Pirmā pasaules kara laikā ir cietuši no Osmaņu impērijas pastrādātajiem noziegumiem,” saka Kalniņa–Lukaševica.

„Vienlaikus ir svarīgi panākt vienotu faktu interpretāciju par šiem notikumiem, taču mēs arī zinām no savas pieredzes, ka tas valstu starpā var būt grūti un izaicinoši. Tāpēc ir ne tikai jāizvērtē vēsture, bet arī jārod jaunas iespējas, lai samierinātu Turcijas un Armēnijas tautas. (..) Tas ir svarīgi visam reģionam, jo, kā mēs zinām, šobrīd starp Turciju un Armēniju nav pat diplomātisko attiecību.(..) Latvija kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts stingri atbalsta pieeju, kurā valstis tiek mudinātas spert soļus attiecību normalizācijai,” norādīja Kalniņa-Lukaševica.

Vēstīts, ka piektdien Armēnijā un citviet pasaulē, kur dzīvo armēņu kopienas, piemin pirms 100 gadiem notikušo genocīdu pret armēņu tautu. Bojā toreiz gāja ap 1,5 miljoniem armēņu, taču miljoni izceļoja uz citām valstīm. Genocīdu ir atzinušas vairāk nekā 20 valstis. Turcija uzsver, ka genocīds nav noticis. Slaktiņš bijis Pirmā pasaules kara ietvaros un bojā gāja 300 000 – 500 000 armēņu, taču dzīvības zaudēja arī turki, norāda Turcija. Armēnija šim skatījumam nepiekrīt, norādot, ka notikušais bija mērķtiecīga citas tautas iznīcināšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti