Latvija divos gados uzņēmusi 65% no noteiktā patvēruma meklētāju skaita

Septembrī apritot noteiktajam divu gadu termiņam patvēruma meklētāju kvotas izpildei, Latvija uzņēmusi 346 no 531 patvēruma meklētāja, aģentūra LETA noskaidroja Iekšlietu ministrijā.

Sankcijas par saistību neizpildīšanu Latvijai nedraud, apliecināja ministrijā.

Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmā Latvija 2015.gadā solidāri ar citām ES dalībvalstīm apņēmās divu gadu laikā pārvietot 531 personu - 295 no Grieķijas, 186 no Itālijas un 50 no Turcijas bēgļu nometnēm.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) aģentūra LETA noskaidroja, ka darbs pie saistību izpildes turpināsies, neskatoties uz noteiktā termiņa beigām.

Latvija ir uzņēmusi 346 no 531 patvēruma meklētāja. Pārvietošanas programmā līdz 1.septembrim bēgļa statuss piešķirts desmit personām, alternatīvais - 302 cilvēkiem. 150 no patvēruma statusa saņēmējiem ir bērni.

Pēc Mucenieku atstāšanas personas ar statusu vairs nav PMLP redzeslokā, jo darbu sākušas citas institūcijas, atzīmēja PMLP.

Pārvaldē norādīja, ka jūlijā publicēts Eiropas Komisijas (EK) progresa ziņojums par ES Patvēruma pārcelšanas un pārmitināšanas shēmu īstenošanu. EK norāda, ka pārcelšana ir jāturpina arī pēc 26.septembra - Itālijai un Grieķijai jāturpina pieprasījumi tām dalībvalstīm, kas vēl nav izpildījušas savas saistības pārvietošanas jomā, un dalībvalstīm saprātīga laika posmā jāpabeidz sava saistību izpilde, uzņemot minētās personas.

Ņemot vērā Latvijas uzņemto personu skaitu no Grieķijas un Turcijas, sankcijas Latvijai nedraud, bet jāievēro EK norādījumi turpināt patvēruma meklētāju uzņemšanu. "Nepieciešams atzīmēt, ka pārmitināšanas procedūras realizācija ir saskaņotas sadarbības rezultāts - izšķiroša nozīme ir visu sadarbības partneru iesaistei un veiktajiem pasākumiem," norādīja PMLP.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) aģentūrai LETA arī apliecināja, ka pēc 26.septembra Latvijai sankcijas nedraud, taču pārvietošanas saistības paliek. "Nebūs tā, ka 26.septembrī tiek pārvilkta svītra un tās valstis, kuras nav izdarījušas noteikto, saņems sodu. Latvija maksimāli cenšas pieturēties pie izvirzītā profila, turklāt viens no galavārdiem pārvietošanā ir drošības iestādēm," uzsvēra ministrs.

Kozlovskis arī norādīja, ka lielākā daļa patvērumu saņēmušie ārvalstnieki labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši un Latvijas iestādes nav tiesīgas ierobežot viņu pārvietošanās brīvību.

Latvija gan šovasar saņēmusi vairākus personu atgriešanas pieprasījumus no Vācijas. Tehniski tas izpaudies tā, ka personas atgrieztas Latvijā, kur tās intervējuši robežsargi. Ja persona nav izdarījusi noziegumus, tad viņām tālāku pārvietošanās brīvību nevar ierobežot, taču ar laiku personas zaudē Latvijas sniegto sociālo atbalstu, skaidroja ministrs.

"Protams, ja ir legāls darbs Vācijā un tas šajā valstī ir akceptēts, tad nav problēmu tur turpināt mitināties," uzsvēra Kozlovskis, piebilstot, ka Vācijā ir liela Tuvo Austrumu valstu pilsoņu komūna, tāpēc došanās uz šo valsti ir neizbēgams fakts.

Ministrs pauda, ka cilvēki pēc būtības ir tendēti nodrošināt labākus dzīves apstākļus, tāpēc patvēruma meklētāji, salīdzinot Vāciju un Latviju, protams, ar laiku izvēlēsies nokļūt Vācijā. "Taču es uzskatu, ja cilvēks bēg no kara, tad ir jābūt ieinteresētam integrēties. Cilvēki ir dažādi, tāpēc ir pozitīvi piemēri, kad patvēruma statusu saņēmušie mācās latviešu valodu un atrod darbu Latvijā. Nevar būt valsts uzspiesta vēlēšanās integrēties. Ja persona nav ieinteresēta sociāli iekļauties vietējā sabiedrībā, tad ar varu to piespiest nevar," norādīja ministrs.

"Latvijas valsts nevar atrisināt visas patvēruma meklētāju problēmas. Arī Igaunija sākumā bija veiksmes stāsts, taču tagad no turienes ārzemnieki brauc prom," norādīja ministrs.

Jau ziņots, ka pēc nogādāšanas Latvijā PMLP ir jālemj, vai piešķirt šīm personām patvērumu - bēgļa vai alternatīvo statusu. Likums paredz, ka bēgļa statusu piešķir bez noteikta termiņa, bet alternatīvo - uz gadu. Ja joprojām pastāv atbilstoši apstākļi, tad alternatīvo statusu ir iespējams pagarināt.

Tāpat Latvijā regulāri, visbiežāk nelikumīgi, caur ''zaļo'' robežu nokļūst ārvalstnieki, no kuriem daļa pēc aizturēšanas lūdz patvēruma statusu Latvijā.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti