Reaģējot uz Krievijas radītajiem draudiem, NATO aizsardzības ministri vienojās uzlabot alianses reaģēšanas spējas un izstrādāt Rīcības plānu. Tas jāpieņem jau NATO līderu sanāksmē septembrī Velsā. Līdz tam tiks veikta risku analīze, un vadoties no tās NATO piedāvās konkrētus pasākumus kā stiprināt kolektīvo drošību. „Esam ieinteresēti, lai NATO palielina klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. Un tā ir mūsu pamatprasība,” norāda Vējonis.
Velsas samitā tām valstīm, kuras neatvēl NATO prasītos 2% no IKP, būs jāizsniedz apstiprinošs dokuments kā tās domā sasniegt prasīto. „Mūsu gadījumā tas būs likumprojekts, kas atrodas Saeimas budžeta komisijā un var redzēt, kā pa gadiem ieaugs līdzekļu izlietojums aizsardzībai līdz 2% 2020. gadā. Nav daudz laika. Dokuments būtu jāpieņen līdz Jāņiem,” skaidro Vējonis.
Latvija nevar sēdēt rokas klēpi salikusi un izlikties, ka ir svarīgākas prioritātes un gaidīt, ka citas valstis un viņu pilsoņi maksā par Latvijas aizsardzību - tā uzsver eksprezidente Vaira -Vīķe Freiberga, kuras vadībā Latvija iestājās NATO.
„Viņi maksā un mēs ne. Ar kādām tiesībām? Mums ir elementēri ir jāparāda .. Vezuma vilšanā jāpiedalās ... ar savu līdzpienesumu. Citādi mūs uzskatīs par nevērtiem un negribēs mūs uzskatīt par partneriem, un tam sekas būtu ļoti nopietnas,” saka Vīķe – Freiberga.
Tautāja par ASV prezidenta Baraka Obamas plānu atvēlēt vienu miljardu dolāru sabiedroto drošībai Austrumeiropā - Vīķe Freiberga saka - tas ir būtisks pavērsiens Amerikas politikā. „Te nu mēs redzam, ka tas ir signāls, ka Amerika ir sapratusi, ka nevar tāda lielvalsts nevar skatīties tikai vienā virzienā,” saka Vīķe – Freiberga.
Pēc Jāņiem Saeima dosies vasaras brīvlaikā un deputāti atgriezīsies rudenī. Budžeta komisija vadība esot solījusi atbalstīt likumprojektu, kas paredz nākamgad aizsardzībai atvēlēt 1,1 % no IKP un nākamos gados pieaudzēt vēl par 0,2 % .
