Latgalē aizvien problēmas ar iznīcināto cūku utilizēšanu; dedzina pat atklātā laukā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 10 mēnešiem.

Izplatoties Āfrikas cūku mēra vīrusam Latgales pašvaldībās, arvien aktuālāka kļūst problēma, kā atbrīvoties no slimo mežacūku ķermeņiem. Kā un kur utilizēt veselo dzīvnieku blakusproduktus, kurus no riska teritorijām izvest aizliegts? Mēneša sākumā riska teritoriju pašvaldībās izvērsās plaša diskusija par nepieciešamību pēc profesionālām dedzināšanas iekārtām jeb stacionāras lopu un meža zvēru krematorijas pierobežā.

Patlaban Āfrikas cūku mēra karantīnas teritorijās dedzināšanas problēmu risinot ar ārkārtas metodēm uz vietas. Piemēram, Dagdas novadā ierīkota mežacūku un cūku blakusproduktu dedzinātava uz kāda atklāta laukuma, kas saskaņots ar vides dienestu. Plānots vietai apjozt arī žogu. Otrdien šeit nācies sadedzināt 41 cūku no kādas saimniecības, kur slimība konstatēta.

Taču pašvaldības vadītāja Sandra Viškure atzīst, ka būtu nepieciešamas nopietnākas iekārtas beigto dzīvnieku utilizēšanai gan no drošības, gan ētikas viedokļa: „Ir mums betonēta plāksne uzlikta, kur mēs šos ķermeņus liekam un kopā ar malku dedzinām. Protams, tur strādā arī cilvēki uz vietas, kas ir pieņemti arī darbā. No šiem ķermeņiem mums ir jātiek vaļā, jo daudzi ir arī inficēti. Karstums tur, protams, ir liels un cilvēkiem tie ir apgrūtinoši darba apstākļi. Tāpat arī ētiskie apstākļi nav nodrošināti, jo tas ir diezgan nepatīkami pašam saimniekam - noskatīties, kā viņa cūkas visas tiek sadedzinātas.”

Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts stāsta, ka arī šeit beigto dzīvnieku utilizēšana sagādā zobu sāpes. Divas dedzināšanas vietas šeit ierīko tikai šobrīd, taču ir grūti piesaistīt darbiniekus, kas to veiks. Tāpat pašvaldībai nav brīvu teritoriju, lai blakusproduktus varētu aprakt, savukārt ar privātīpašniekiem esot sarežģīti vienoties. Pašvaldība meklējusi arī pārvietojamas dedzinātavas Polijā.

„Diemžēl Polijā tādu pārvietojamu iekārtu nav, bet tur ir ar likumu noteikts, ka katram gaļas pārstrādes ceham vai lopkautuvei ir jābūt aprīkotai ar krematoriju. Šeit ir problēmas, par ko arī ministrijai jāpadomā. Ārzemēs, piemēram, ir speciāli aprīkota tehnika dedzināšanai, cilvēki ir apmācīti un to dara ar specapģērbiem. Bet mums pašvaldībā nekā no tā nav, un, kur to iegādāt, arī mēs nezinām,” saka Aizbalts.

Savukārt pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārrunās ar citu valstu dienestiem pagaidām cenšas vienoties par mobilo krematoriju piesaistīšanu, kas būtu drošāka dedzināšanas alternatīva.

„Pašlaik ir atsaukušies dāņi, kuri būtībā piekrīt mums palīdzēt. Tagad tikai jautājums, cik ātri un kā juridiski būs iespējams šo jautājumu sakārtot. Un vai vispār tas būtu iespējams. Jebkurā gadījumā šādas mobilo krematoriju iekārtas ir iespējamas, arī Latvijai tāda noderētu. Taču miera laikā tāda netiek izmantota un grūti pamatot, ka šāda auto piekabei līdzīga dedzinātava ir vajadzīga un stāvētu kādā garāžā. Jo, kā pierādās, - brīdī, kad ir šādas situācijas, tad šāda investīcija Latvijai būtu atmaksājusies,” norāda PVD veterinārās uzraudzības departamenta vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.

Āfrikas cūku mēra vīruss Latvijā apstiprināts vairāk nekā 20 mežacūkām un septiņām mājas cūkām. Fermās, kur konstatēta kaut vai viena slima cūka, iznīcinātas kopumā 46 cūkas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti