ĪSUMĀ:
- Ziedojumu piesaistīšanas līdere – Zaļo un Zemnieku savienība.
- Otrajā vietā – Nacionālā apvienība, trešajā – “Vienotība”.
- “Delna”: Jāpalielina valsts finansējums partijām, lai mazinātu atkarību no ziedotājiem.
- KNAB: Partijām ziedo biežāk, bet mazākas summas.
Spriežot pēc piesaistīto ziedojumu apjoma, līdera pozīcijas politisko partiju un apvienību vidū saglabā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Pagājušajā mēnesī tai pārskaitīja 73 252 eiro, kopš janvāra sākuma – gandrīz 400 000 eiro. Lielāko summu – 6 000 eiro – aizvadītajā mēnesī ziedoja zvērināta advokāte Dace Timermane.
ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze stāstīja, ka naudu lūdz, pirmkārt, no pašu biedriem.
„Uzspiest nevienam neuzspiežam, bet esam aicinājuši arī mūsu deputātus un ministrus atbalstīt partiju un noziedot partijai vismaz vienas mēnešalgas apmērā. Visi līdzekļi, kas ir saziedoti, arī tiks izlietoti valsts kampaņā,” stāstīja Krauze.
Otru lielāko naudas summu jūlijā - 52 940 eiro - ziedotāji uzticēja Nacionālajai apvienībai. Viena mēneša guvums pārspēja pat visa iepriekšējā pusgada laikā savākto.
Trešajā vietā pēc partijas kases piepildīšanas intensitātes ir „Vienotība”, turklāt šai varas partijai ziedo ar vērienu. Lielākoties ienākošās summas jūlijā pārsniedza pustūkstoti eiro, savukārt uzņēmējs Jānis Bergs pārskaitījis pat desmit tūkstošus eiro.
Ar pilnu partijas maku var lepoties arī partija „Saskaņa", turklāt būtisks ir tās biedru naudas apjoms, uzmanību vērš sabiedrības par atklātību „Delna” direktore Liene Gātere.
„Ziedojumos mazliet virs 200 tūkstošiem, biedru naudā 100 tūkstoši un no valsts finansējuma – gandrīz 150 tūkstoši par visu gadu. Mēs redzam, ka biedru nauda un ziedojumi ir gandrīz divreiz vairāk nekā valsts finansējums,” norādīja Gātere.
Gātere uzsvēra, ka valstij vajadzētu dubultot finansējumu politiskajām organizācijām, lai mazinātu to atkarību no lielajiem ziedotājiem.
„Tā problēma ir tā, ka nāk privātā nauda iekšā. Lai partijas aizietu no tā prom un varētu brīvi iestāties par savām vērtībām, jāpalielina valsts finansējums. Un arī daudziem biedriem jāsedz noteikta procentu daļa no kopējā budžeta,” pauda Gātere.
Šogad stājušies spēkā likuma grozījumi, kas ļauj iedzīvotājiem ziedot partijām ne vairāk kā trešdaļu no iepriekšējā gada ienākumiem. Tas varētu atstāt labvēlīgu ietekmi uz kopējo ziedošanas procesu, secina KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Amīlija Raituma.
„Ziedojumu skaits ir palielinājies. Tas nozīmē, ka ziedo vairāk mazākās summās. Mēs pamanām, ka ziedo nelielas summas, kas rada ticamību, ka personas tik tiešām ziedo savus ienākumus,” atzina Raituma.
Šo tendenci pozitīvi vērtē Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga.
„Un uz šo politiskām partijām vajadzētu skatīties: daudz, bet mazi ziedojumi, nevis viens liels, kur ir bažas, vai ar to netiek ietekmēti politiskās partijas lēmumi,” sacīja Zonberga.
Jūlijā lielākais skaits atsevišķu ziedojumu, kas nepārsniedz 100 eiro, ir nācis Jaunās Konservatīvās partijas un "KPV LV" partiju kasēs. Cik likumīgs ir bijis katrs no šiem ziedojumiem, vēl vērtēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
