Plānā paredzēti četri rīcības virzieni:
- Veselības veicināšana un profilakse.
- Grūtnieces, dzemdētājas, tikko dzemdējušas sievietes un jaundzimušā aprūpe.
- Ambulatoro pakalpojumu pieejamība bērnu veselības aprūpē.
- Hronisko pediatrisko pacientu veselības aprūpes pieejamība un labāka kvalitāte.
Plāna mērķis ir samazināt mātes un jaundzimušā mirstību, kā arī nodrošināt vispārēju piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem. Plāna īstenošanai nepieciešams papildu finansējums:
Veselības veicināšana un profilakse
Ministrija iecerējusi izstrādāt mācību programmu seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības veicināšanai un nodrošināt jauniešu apmācību par šiem jautājumiem. Tāpat plānota sabiedrības informēšanas kampaņa par bērnu līdz 5 gadu vecumam drošību.
Uzmanība pievērsta arī vakcinēšanai – plāno informatīvas kampaņas grūtnieču un bērnu līdz divu gadu vecumam vakcinācijai pret gripu, kā arī šīs grupas iekļaušanu vakcinācijas kalendārā.
Paredzēts arī uzlabot valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem, tostarp
jau šogad pārskatīt zobārstniecības tarifus, lai neturpinātu samazināties pakalpojumu sniedzošo ārstniecības iestāžu skaits
un par 20% pieaugtu manipulāciju skaits. Savukārt 2019.gadā plānots palielināt zobārstniecības pakalpojumu apjomu līdz 40%, kā arī izvērtēt iespēju palielināt zobārstniecības mobilo vienību skaitu.
Mātes un jaundzimušā aprūpe
Veselības ministrija plāno pārskatīt prasības izmeklējumiem, papildināt grūtniecības laikā nozīmējamos izmeklējumus, kā arī nodrošināt speciālistu pieejamību grūtniecēm ar papildu saslimšanām pēc “zaļā koridora” principa. Paredzēts arī uzlabot grūtnieču ultrasonogrāfisko izmeklējumu kvalitāti.
Plānotas arī valsts apmaksātas kontracepcijas iespējas sievietēm, kuras ir pakļautas sociālajam riskam. Komentējot šo ieceri, veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienība) atzina, ka kontracepciju varētu nodrošināt 8000 sieviešu, kas gan būtu tikai pirmais solis, jo nepieciešamība pēc valsts apmaksātas kontracepcijas ir lielāka.
Lai mazinātu mutes dobuma infekciju riskus grūtniecēm, plānots izstrādāt nosacījumus, kuros gadījumos tiek apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi grūtniecēm.
Jaundzimušo skrīningu paredzēts veikt 99% bērnu.
Tāpat plānots paplašināt jaundzimušo ģenētiski iedzimto slimību skrīningu ar jauniem izmeklējumiem agrīnai ārstējamu patoloģiju diagnosticēšanai.
Paredzēts perinatālās aprūpes centra sniegto augsta riska dzemdību pakalpojumu apjomu palielināt par 34%, priekšlaikus dzimušajiem veselības aprūpes pakalpojumu – par 22%.
Grasās veicināt fizioloģiskas dzemdības un samazināt ķeizargriezienu bez medicīniskām indikācijām skaitu. Tam paredzēta tālākizglītība ģimenes ārstiem un ginekologiem.
Plāno pārskatīt kārtību un IT risinājumus elektroniskai informācijas apmaiņai starp dzemdību nodaļu un ģimenes ārstu par jaundzimušā pēctecīgu aprūpi pēc izrakstīšanās no dzemdību nodaļas. Paredzēts uzlabot ģimenes ārstu sadarbību ar sociālo dienestu jaundzimušo veselību apdraudošās situācijās.
Uzlabojot veselības aprūpes pieejamību sociālās atstumtības riskam pakļautām grūtniecēm un bērniem, varētu kompensēt sabiedriskā transporta izdevumus nokļūšanai pie ārsta valsts apmaksātas veselības aprūpes saņemšanai.
Ambulatorie pakalpojumi bērnu veselības aprūpē
Paredzēts nodrošināt papildu izmeklējumus bērniem veselības problēmu agrīnai identificēšanai, piemēram, agrīnai sirds un asinsvadu slimību diagnostikai.
Ministrija grasās izvērtēt pediatra pieejamību Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) un trešā un ceturtā līmeņa slimnīcās. Latvijas Pediatru asociācijā gan iepriekš pauda nepieciešamību šo pakalpojumu nodrošināt arī zemāka līmeņa slimnīcās, taču ministre norādīja – par šo jautājumu varētu runāt pēc pirmā soļa speršanas.
Hronisko pediatrisko pacientu veselības aprūpe
Savukārt hronisko pediatrisko pacientu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai paredzēts izstrādāt kritērijus bērnu sadalījumam veselības grupās un datu sniegšanas kārtību un izstrādāt dinamiskās novērošanas kārtību bērniem ar hroniskām slimībām. Rehabilitācijas dinamiskās novērošanas programmās paredzēts strādāt ar e-veselības sistēmu.
Tāpat plānots uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, lai nodrošinātu agrīnu funkcionēšanas traucējumu atpazīšanu, savlaicīgas novērtēšanas un medicīniskās rehabilitācijas uzsākšanu iespējamās invaliditātes mazināšanai vai novēršanai - augsta riska jaundzimušo grupā un bērniem, kuriem ir konstatēti funkcionēšanas ierobežojumi ar augstu invaliditātes risku.