Metodika
Centrālā statistikas pārvalde katru gadu publicē datus par iedzīvotāju vecuma struktūru valstī un katrā no deviņām republikas pilsētām. Šajos datos redzams, cik katrā pilsētā ir konkrētā vecuma iedzīvotāju.
Tādā veidā var izsekot, kā gadu no gada mainījās, piemēsim, 10 gadus veco bērnu skaits. Piemēram, Daugavpilī 2001.gadā bija 1610 desmitgadnieki, bet 2016.gadā – 768.
Rus.Lsm.lv analizēja šos datus savādāk - ja cilvēkam 2001.gadā bija 10 gadi, viņš dzimis 1991.gadā. Attiecīgi 2002.adā viņam būs 11 gadi, bet 2016.adā – 25.
Pārgrupējot CSB datus, nevis pēc vecuma, bet pēc dzimšanas gadiem, Rus.Lsm.lv izveidoja priekšstatu, kā mainījās vienas konkrētās cilvēku grupas skats.
Dati liecina, ja jauniešu grupā mirstība nav būtisks rādītājs, norāda Rus.Lsm.lv, līdz ar to jaunu iedzīvotāju skaita sarukšanu būtiski var ietekmēt tikai migrācija. Daļa no konkrētu pilsētu pametušajiem, iespējams, dzīvo citās Latvijas pilsētās, taču dati par kopējo iedzīvotāju skaita samazinājumu visā valsti liecina, ka liela daļa tomēr devās aiz Latvijas robežām. Un kopumā iedzīvotāju skaita izmaiņas ir dziļi negatīvas.
Reproduktīvā vecuma cilvēku masveida aizbraukšana nozīmē arī to, ka pēc paaudzes demogrāfijas bedre jau var kļūt par bezdibeni.
Piemēram, Rēzekni un Daugavpili kopš 2001.gada pameta gandrīz puse no iedzīvotājiem, kas dzimuši pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Liepājā un Ventspilī situācija nedaudz labāka.
Lai atjaunotu iedzīvotāju skaitu 2001.gada līmenī pilsētā palikušajām sievietēm būtu jādzemdē vidēji vairāk nekā 4 bērnus katrai.
Pašreizējie vidēji dzimstības rādītāji gan ir krietni zemāki, norāda Rus.Lsm.lv.
Grafikos var apskatīt situāciju deviņās Latvijas republikas pilsētās. Katrā grafikā ir apskatāma situācija vienā pilsēta un tas, kā gadu laikā mainījies noteiktajā gadā dzimušo iedzīvotāju skaits šajā pilsētā (to, kuriem šobrīd ir 35, 30, 25 un 20 gadi). Ilustrācijai izveidota ar līnija, kas raksturo kopumā visu vecumu iedzīvotāju skaitu un tā izmaiņas pa gadiem. Un tāds pats grafiks raksturo situāciju valstī kopumā.
Iedzīvotāju skaits pēc dzimšanas gadiem, % no 2001.gada līmeņa
Šajās grafikās var apskatīt no 1971. līdz 1996.gadam dzimušo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo 15 gadu laikā katrā no 9 pilsētām un valstī kopumā.
Iedzīvotāju skaita izmaiņa no 2001. līdz 2016.gadam pēc dzimšanas gadiem, % no 2001.gada līmeņa
Pēc jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem iedzīvotāju skaits 2016.gada laikā saruka par 0,97%. Salīdzinājumam - 2015.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,87%. Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,95 miljoni iedzīvotāju jeb par 18 800 mazāk cilvēku nekā pirms gada.
Tendence – samazināties iedzīvotāju skaitam vidēji par 1% gadā – vērojama kopš deviņdesmito gadu sākuma. Laikā no 2000.gada līdz 2016.gadam iedzīvotāju skaits Latvijā ir sarucis par 17% jeb no 2,38 miljoniem līdz 1,97 miljoniem iedzīvotāju.
Savukārt Latvijā ieceļojošo cilvēku skaits nav tik liels, 2014.gadā valstī bija reģistrēti 5502 viesstrādnieki, kuri ieguvuši uzturēšanās atļaujas, un 2015.gadā – 6165, pērn – 7590.