Pumpuros netālu no autobusa pieturas "Raiņa priedes" atrodas māja, kurā kādreiz dzīvojuši Rainis un Aspazija, bet ielas otrā pusē – mežs, kas bijusi viņu iemīļota pastaigu vieta. Jūrmalas pilsētas jaunā Teritorijas plānojuma trešajā redakcijā gan tas kļuvis par vienu no astoņiem meža nogabaliem, kurus plānots atdot privātmāju apbūvei.
Jūrmalnieks Andris Veiss ''ReTV'' sacīja: "Tā ir noziedzīga rīcība. Es citādi to nevaru nosaukt. Ķerties klāt pie dabas resursiem, Jūrmalas unikālumu izpostīt, kur priežu un jūras gaiss mijiedarbojas, kur zinātnieki un ārsti ir atklājuši tā unikālo sastāvu, un tāpēc ir izveidojies kūrorts."
Īpaši sašutis kungs ir par Pumpuros esošā meža atdošanu apbūvei. Gan tāpēc, ka sekot Raiņa un Aspazijas pēdām vasarās braucot arī tūristi, gan tāpēc, ka tikšot izjaukta meliorācijas sistēma.
Iedzīvotājs norādīja:
"Infrastruktūra prasa savas nodevas, no tā mēs nekur neizbēgsim, bet apbūvei postīt mežu... Es nesaprotu to cilvēku dūšu tā ķerties klāt."
Neizpratnē par to, ka ignorējot iedzīvotāju vēlmes, apbūvei tiek nodoti divdesmit hektāri meža ir arī Jūrmalas Aizsardzības biedrība. Ar biedrības pārstāvi ''ReTV'' tikās Lielupē, Stirnuraga nogabalā, kas pēc dabas datiem esot mežainā kāpa.
Biedrības valdes loceklis un Jūrmalas domes deputāts Uldis Kronblūms (ievēlēts no "Tev, Jūrmalai" saraksta) pauda: "Es vēl saprastu, ja būtu te kāda skola, kādas vajadzības, bet tikai tāpēc, lai iegūtu kaut kādu naudu... Mēs par to naudu neko nenopirksim. Trukšņa kungs [Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (Zaļo un zemnieku savienība) – red.] teica, ka mums vajag iedzīvotājus un visām ielas malām jābūt apbūvētām. Tas ir citāts no domes sēdes. Tad kāda tā pilsēta būs?"
Pašvaldībā skaidroja, ka jau pašreiz spēkā esošajā teritorijas plānojumā savrupmāju apbūvei paredzēts vienlaidus meža masīvs Valteros. Ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus un infrastruktūras neesamību, jaunajā plānojumā teritorija sadalīta. Tomēr atkāpties no apbūves zonas uz mežu rēķina pavisam gan nevarot.
Jūrmalas Pilsētplānošanas pārvaldes vadītājas pienākumu izpildītāja Vita Zvejniece teica: "Jūrmalas pilsētas stratēģiskais mērķis ir 65 000 iedzīvotāju. Šobrīd mēs esam 57 000, un Jūrmalai ir nepieciešami jauni iedzīvotāji, kuri lieto publisko infrastruktūru."
Zvejniece norādīja, ka divdesmit hektāri meža nepārvārtīšoties kailcirtē. Apbūves blīvums esot paredzēts tikai 12%.
Savukārt biotopu izvērtēšana esot nepieciešama tikai detālplānojumā.
Viņa norādīja: "Jā, tā ir retinātā Jūrmalai raksturīgā apbūve. Tās ir savrupmājas priežu parkā. Tāds ir kādreiz bijis pat vēsturiskais zonējuma nosaukums."
Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes loceklis un deputāts Uldis Kronblūms sacīja: "Tas, ko es zinu, ka šī teritorija pilsētas attīstības stratēģijā ir iezīmēta kā zaļā teritorija, un teritorijas plāns principā nevarētu būt pretrunā."
Teritorijas plānojuma sabiedriskā apspriešana beidzas 15. februārī, pēc kuras darba grupa izskatīšot iesniegtos priekšlikumus, kam sekos deputātu balsojums. Tad arī kļūs skaidrs, vai iedzīvotāju ievēlētie pārstāvji nākamajai jūrmalnieku paaudzei vēlēsies atstāt mežu vai arī apbūvētu teritoriju.
