Agrākajās fabrikas telpās Slokā valda liela rosība un skan ukraiņu valoda. Šeit sanākušie vēlas dot savu artavu, lai atbalstītu Ukrainas iedzīvotājus un karavīrus darinot ierakumu sveces.

Jūlija Latvijas Televīzijai atzina: "Mans tētis nāk no Ukrainas. (..) Ja es nevaru palīdzēt tiem radiem, kas ir Ukrainā, tad vismaz šādi varu."

Savukārt Aleksandrs ir karavīrs, kurš devās aizstāvēt dzimteni jau pirmajā kara dienā, bet tagad kopā ar vairākiem biedriem dziedē karā gūtās traumas "Vaivaros". 

Viņš, karojot pie Doneckas, guvis smagu traumu. Darinot sveces, domā par savu tēvu, kurš ar ieroci rokās cīnās par Ukrainas brīvību Donbasa karstākajos punktos.

"Ierakumu sveces dod gaismu un apsilda telpas. Ar divām, trim svecēm pietiek, lai apsildītu blindāžu, pagatavotu ēst. Tuvojas ziema un vajadzīgs ir siltums un gaisma," norādīja Aleksandrs.

Bet brīvprātīgais Valērijs Oļeņičuks sacīja, ka nespēja palikt malā, redzot, kas notiek Ukrainā, tādēļ radusies ideja sanākt kopā un gatavot sveces.

Kāds uzņēmums piegādājot konservu kārbas, cits papīru. Viņš ļoti priecātos, ja būtu vēl kāds, kas palīdzētu iegādāties parafīnu. Četru sveču izgatavošanai nepieciešams viens kilograms parafīna.

"Mēs varam palīdzēt Ukrainai arī ar savu enerģiju un gatavot sveces.  Ar šo sveci 17 minūšu laikā var uzvārīt trīs litrus ūdens, un ne sliktāk kā ar gāzi. Var pagatavot ēst, sasildīties, izžāvēt apģērbu, tai netraucē mitrums. Šī svece ir ļoti funkcionāla un vajadzīga," viņš teica.

Pagalmā parafīns tiek karsēts lielā mucā, vēlāk pārliets pāri kārbās saliktajam gofrētajam kartonam. Sveču gatavošanā cītīgi iesaistās arī bērni.

Pirmās tūkstoš sveces jau sasniegušas Ukrainu. Valērijs uzsvēra, ka tās sildīs ne tikai karavīrus, bet arī iedzīvotājus, kuri palikuši bez apkures vai elektrības. Tādēļ ikviens tiek aicināts palīdzēt sūtīt uz Ukrainu gaismu un siltumu.