Jēkabpils ugunsdzēsēju depo pagalmā novietota salūzusi "Mercedes Benz" automašīna. Viens no ugunsdzēsējiem tēlo autoavārijā cietušo, kamēr pārējie trenē iemaņas glābšanas darbos.
“Pirmās darbības – izlūkošana. Noskaidrojam, cik cietušo, tātad viens, pie samaņas. Glābšanas darbu vadītājs dod komandu saviem padotajiem padot ugunsdzēsīgās vielas aizsardzībai, ja sākas degšana. Atvienojam akumulatora klemmes automobilim, lai nebūtu nekāda dzirksteļošana, tālāk jau tiek gatavoti hidrauliskie instrumenti," darbības uzskaitīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes operatīvais dežurants Jānis Rasmanis.
Notikumi mēdz būt ļoti atšķirīgi, bet šajās mācībās imitēts gadījums, ar kādu glābēji sastopas visbiežāk, – cietušajam iespiestas kājas. Atbrīvošana jāveic pēc iespējas saudzīgāk, lai vēl vairāk netraumētu cilvēku. Spēkrats jāgriež, lai nodrošinātu brīvāku piekļuvi cietušajam un varētu viņu saudzīgi izcelt no mašīnas. Šādi glābšanas darbi parasti tiek veikti, sadarbojoties ar mediķiem, kuri norāda ugunsdzēsējiem vēlamo rīcību, ņemot vērā cietušā veselības stāvokli.
"Salīdzinot ar aizvadīto gadu, diemžēl šogad Jēkabpils novadā izsaukumu skaits ir lielāks. Ja aizvadītā gadā tie bija 13, tad šogad jau 18. Un, ja skatās Zemgalē, tad Jēkabpils un arī Aizkraukles novads šogad izsaukumu skaita ziņā ir 2. un 3.vietā. Pirmajā vietā ir Tukuma novads. Šīs avārijas daļā gadījumu ir bijušas smagas, jo 18 negadījumos ir atbrīvoti seši cilvēki, diemžēl divos gadījumos no automašīnām ir atbrīvoti divi bojāgājušie," stāstīja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā Viktorija Gribuste.
Ikdienā redzot smagu autoavāriju sekas, ugunsdzēsēji konstatējuši autovadītāju un pasažieru biežāk pieļautās kļūdas.
Liktenīga nereti bijusi drošības jostu un bērnu sēdeklīšu nelietošana, bet ir vēl citi apstākļi, kas jāņem vērā, lai avārijas gadījumā izvairītos no nopietnām traumām vai pat nāves.
"Nav jāsēž maksimāli tuvu pie stūres, mēģinām maksimāli rokas stiepienā, nedaudz ieliektas rokas, lai kājas aizsniedz pedāļus. Tas būtu ideālais attālums, kā šoferim novietot krēslu. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc ka, notiekot auto sadursmei, lielākā daļā tiek iesprostotas kājas, kas ir pie pedāļu daļas. Mēs dabūjam arī ar "airbagu" pa krūškurvju daļu un cieš arī seja," norādīja VUGD Zemgales reģiona brigādes operatīvais dežurants Edgars Ērglis.
Lai ugunsdzēsēji operatīvāk varētu nokļūt notikuma vietā un piesaistīt nepieciešamos papildspēkus no citiem dienestiem, ir vairāki ieteikumi, kas jāņem vērā arī aculieciniekiem.
"Precīza informācija, kur tas noticis, cik cietušo. Labi, ja varam izstāstīt, vai smagā automašīna, vai vieglā automašīna, lai zinātu, cik ārstu brigādes izsūtīt, precīzāk pēc iespējas adresi raksturot, visu, ko redzam. Ir arī uztraukums, protams, bet tad [atbilstoši informācijai] pēc iespējas ātrāk tiks resursi izsūtīti uz to vietu.
Nefilmēt! Parasti cilvēkiem gribas nofilmēt un tad kaut kur publicēt, bet labāk tomēr izsaukt glābējus un viņus arī sagaidīt pašiem," stāstīja VUGD Zemgales reģiona brigādes operatīvais dežurants.
"Diemžēl nereti mēs saskaramies ar situāciju, ka cilvēks brauc pa autoceļu, ierauga ceļu satiksmes negadījumu, piemēram, automašīnu grāvī, pabrauc garām. Pēc kāda brītiņa izdomā, ka viņš tomēr piezvanīs uz 112. Piezvana. Informācija, ko mēs saņemam, ir ļoti aptuvena, aptuvena atrašanās vieta. Nav informācijas, kas noticis, kādas ir sekas. Vairākos no šiem gadījumiem mēs aizbraucam un konstatējam, ka autoavārija notikusi jau pirms vairākām dienām, mašīnas motors ir auksts, neviena cilvēka nav tuvumā un, visticamāk, tiek gaidīts auto evakuatora pakalpojums," sacīja Gribuste.
Ugunsdzēsēji uzsvēra – viltus izsaukuma dēļ glābējus var nesagaidīt tur, kur palīdzība tiešām nepieciešama, savukārt precīza un laikus sniegta informācija var izglābt kādam dzīvību.
