Panorāma

Piedāvā ieviest valsts aizsardzības dienestu

Panorāma

Panorāma

Jaunais poligons būs meža masīvos Sēlijā

Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 3 mēnešiem.

Aizsardzības ministrija plāno vēl vienu starptautisku militāro bāzi – Zalves militāro poligonu – izveidot Aizkraukles un Jēkabpils novados, otrdien, 5. jūlijā, informēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").

Zalves poligona izveidei Aizsardzības ministrija plāno pārņemt 81 zemes vienību 1072,78 hektāru platībā Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijā, kas atzīta par piemērotāko jauna militārā poligona izveidei, izvērtējot vairākas iespējamās vietas. Ministrijas plānotajās pārņemtajās zemes teritorijās turpmāk nevarēs veikt saimniecisko darbību. Atsavināšanas process notiks atbilstoši speciālam likumam.

Lai pārliecinātos, vai novadu iedzīvotājam piederošais zemes īpašums atrodas plānotajā Zalves poligona teritorijā, sākot ar 2022. gada 6. jūliju līdz 1. decembrim darba dienās laikā no plkst. 9.00 līdz 17.00 iedzīvotāji aicināti sazināties ar Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru pa tālruni 26177070. Aizsardzības ministrija kopā ar Aizkraukles un Jēkabpils novadu pašvaldībām plāno organizēt tikšanos ar iedzīvotājiem, lai skaidrotu poligona attīstību un atbildētu uz neskaidrajiem jautājumiem.

Lielākā daļa īpašumu, kuros plānots veidot militāro bāzi, piederot VAS "Latvijas Valsts meži", ziņo LETA.

Militāro poligonu plānots izveidot turpmāko divu gadu laikā. 

Ministrija norādīja, ka līdztekus valsts aizsardzības stiprināšanai jaunā militārā poligona izveide radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas, papildu darba vietas, kā arī sekmēs reģiona infrastruktūras un ekonomikas attīstību.

Aizsardzības nozare darīs visu iespējamo, lai pēc iespējas netraucētu iedzīvotāju ikdienu, taču vienlaikus aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un atbalstošiem valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā. Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņoties spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.

Militārais poligons tiks izveidots teritorijā, kas bagāta ar biotopiem un dažādām putnu sugām. Aizsardzības ministrija atzīmēja, ka Nacionālie bruņotie spēki ievēros vides aizsardzības prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu. Zalves poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikrolieguma teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī netiks nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem.

Lai poligona teritorijā arī turpmāk varētu notikt medības, Aizsardzības ministrija pārslēgs ar medību kolektīviem noslēgtos līgumus. Medības būs jāsaskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un jāievēro poligonā noteiktās drošības prasības.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā 2014. gadā Aizsardzības ministrija ir mērķtiecīgi attīstījusi un paplašinājusi mācību infrastruktūru Latvijas un sabiedroto spēku karavīru spēju stiprināšanai. 

Līdz šim vienīgā starptautiskā militārā bāze Latvijā – Ādažu poligons – jau vairāk nekā 90 gadus ir plašākā militāro mācību vieta Baltijas valstīs, kas paplašināts 2017. gadā. Vienlaikus Aizsardzības ministrija šo gadu laikā izveidojusi vairākus poligonus, tostarp, Alūksnes novadā izveidots poligons “Lāčusils”, Skrundā attīstīts poligons “Mežaine”, bet Augšdaugavas novadā – poligons “Meža Mackeviči”. Visi šie poligoni tiek intensīvi izmantoti un kalpo par mācību vietām karavīriem un zemessargiem, kā arī tajos trenējas sabiedroto valstu karavīri, lai vajadzības gadījumā aizsargātu Latviju un katru mūsu valsts centimetru.

Viena no valsts aizsardzības prioritātēm ir stiprināt NATO sabiedroto spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā, nodrošinot labvēlīgus uzņemošās valsts atbalsta noteikumus un Latvijas saistību izpildi attiecībā uz sabiedrotajiem, atzīmēja ministrijā.

Tāpat ministrija no 2023. gada rosina Latvijā pakāpeniski ieviest obligātu Valsts aizsardzības dienestu

Vietējie iedzīvotāji cer uz izraudzītās teritorijas attīstību

Zalves militārajam poligonam atvēlētā teritorija ir ārkārtīgi mazapdzīvota. Lielākoties tie ir lieli meža masīvi ar dažām kūdras ieguves vietām. Taču vietējie cer, ka pateicoties poligonam šī vieta tagad pamatīgi attīstīsies.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (Vidzemes partija/Latvijas attīstībai) norādīja: “Es domāju, tā patiešām ir tāda ārēja spēka dota iespēja šeit attīstīties, iedzīvotājiem iegūstot papildus darba vietas.”

Savukārt Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija) sacīja: “Viennozīmīgi, ka šāds liels projekts nes lielu grūdienu tautsaimniecībai, jo apkārtējā teritorija tiek piesaistīta kā nodrošinājuma teritorija. Tā ir gan ēdināšana, gan izguldināšana.”

Apkārtnē ir vien pāris mazi ciemi, kas robežosies ar poligonu. Ceļu infrastruktūra lielākoties pieder vai nu valstij, vai valsts mežiem. Abās pašvaldībās cer uz jauniem tiltiem. Aizkraukles novadā uz tādu, kas savienotu Jaunjelgavu un Skrīverus, Jēkabpilī – otru tiltu, kas savienotu abus Daugavas krastus pilsētā. 

Aizkraukles novadā vēl sola militāristiem piedāvāt savu slēgto skolu ēkas. Novada domes priekšsēdētājs Līdums pauda: “Arī iedzīvotājiem un galvenokārt medību kolektīviem ir šeit interese. Es saprotu, ka noteikti tiks pārslēgti līgumi. Tā ka jā daba šeit ir saglabājusies, bet es saprotu, ka tas nav šķērslis un netiek apdraudēta arī turpmāka mežu izmantošana sēņošanai, ogošanai.”

Pašvaldībās vērtēja, ka šobrīd svarīgi sākt informēt iedzīvotājus, taču liels problēmas ar to neprognozē.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs pauda: “Iedzīvotāji ļoti labi apzinās, kas šobrīd notiek pasaulē, ko tas nozīmē visiem. Es domāju, ka tā ir lielāka drošība visam mūsu reģionam.”

KONTEKSTS:

Spānijas galvaspilsētā Madridē pagājušajā nedēļā noslēdzies NATO samits, un pieņemts Baltijai svarīgs lēmums par NATO daudznacionālo kaujas grupu palielināšanu līdz brigādes līmenim katrā valstī. Latvijā kaujas grupu vadīs Kanāda , kura pagaidām savas kārtis neatklāj, atrunājoties, ka NATO spēku kaujas grupā, kas ir Latvijā, ir 10 valstis, un vispirms jāsaprot, cik katra valsts gatava dot.

Kanādas vadītajā grupā Latvijā šobrīd ir gandrīz 2000 karavīru, no kuriem – 700 kanādieši, bet brigāde parasti ir 3000 līdz 5000 karavīru liela.

Pabriks jau iepriekš atzina – ja NATO sabiedrotie nolems uz Latviju nosūtīt papildu spēkus, būs nepieciešami ieguldījumi infrastruktūrā, jauns mācību poligons starptautiskajiem spēkiem un otra starptautiskā bāze, jo patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē.

Patlaban Baltijas valstīs ir izvietotas NATO kaujas grupas. Ādažu bāzē ir izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālā kaujas grupa, ko vada Kanāda. Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no desmit valstīm – Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Tāpat Ādažos un Lielvārdē dislocēti ASV karavīri.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Dānijas parlaments 21. aprīlī atbalstījis valdības priekšlikumu nosūtīt uz Latviju dāņu karavīrus. Paredzams, ka dāņu bataljons būs gatavs pievienoties Latvijā izvietotajam NATO kontingentam maija sākumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti