Pašlaik vairāk nekā 90 000 jeb aptuveni 9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir ar pamatizglītību vai nepabeigtu pamatizglītību, norāda EM. Vēl lielai daļai nav profesijas, jo trešā daļa, pabeidzot vidusskolu, nestājas augstākajās izglītības iestādēs.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") norādīja, ka situācija ir jāvērš uz labo pusi – jāgādā, lai tā trešdaļa vidusskolas beidzēju, kas nestājas augstskolā, vismaz iegūtu profesionālo izglītību.
Iemesls, kādēļ par tautsaimniecību atbildīgos tas uztrauc, ir darba tirgus. Šie cilvēki lielākoties var strādāt mazkvalificētu darbu, taču algas par to ir zemas.
Un zemas tās ir tādēļ, ka mazkvalificēto darbinieku netrūkst. Tikmēr, piemēram, inženiertehniskajās profesijās ir vismaz 16 000 cilvēku iztrūkums, rēķina EM. Tas liekot domāt gan par pieaugušo izglītību, pārkvalifikāciju, gan arī izglītības jomu sadalījumu kopumā, ja nepieciešams, pārdalot arī finansējumu. Pārmaiņu nepieciešamību uzsver arī uzņēmēju pārstāvji.
"Bet pirms to dara, ir jāsaprot, cik tad šie cilvēki saņem. Jo - labi, mēs varam teikt, ka tā liekas, bet mums beidzot ir jāapskatās, kādi ir absolventu ienākumi.
Ko viņi ir pabeiguši un kādi ir viņu ienākumi. Un tad mēs redzēsim to atdevi," sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.
Tāpat esot jādomā par pieaugušo pārizglītošanu, jo, ņemot vērā mainīgo situāciju, nevienam nevar garantēt, ka ar jaunībā iegūtām zināšanām un prasmēm konkrētā profesija darba tirgū būs vajadzīga līdz mūža galam.
