Izglītības un zinātnes ministrijā informē, ka 54 miljoni eiro no piešķirtās summas ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, 6,4 miljoni eiro valsts budžeta finansējums, bet 3,2 miljoni eiro - privātais līdzfinansējums. Atbalsts paredzēts pētījumiem Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, izaugsmes prioritāšu īstenošanā vai specializācijas jomu attīstībā.
Pēcdoktorantu pētniecības pieteikumus varēs iesniegt jebkurā zinātņu jomā strādājošas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti komersanti, nodarbinot pilna laika pētniecībā Latvijas vai ārvalstu jauno zinātnieku, kurš doktora grādu ieguvis ne agrāk kā piecus gadus pirms pētniecības pieteikuma iesniegšanas termiņa.
Viena pētniecības pieteikuma maksimālais apmērs ir 133 806 eiro, paredzot atbalstu trīs gadu periodā fundamentālajiem vai rūpnieciskajiem pētījumiem, pēcdoktoranta kompetenču pilnveidei, starptautiskajai mobilitātei, kā arī tehnoloģiju pārnesei un tehnoloģiju tiesību aizsardzībai. Pēcdoktorants pētniecības darbu varēs īstenot individuāli vai partnerībā ar ārvalstu vai Latvijas zinātnisko institūciju, augstskolu vai komersantu, kas nodrošinās pieeju zinātnes infrastruktūrai un atbilstošus cilvēkresursus.
Pētniecības pieteikuma izmaksas pamatā ietver pēcdoktoranta algu līdz 2 731 eiro mēnesī, ieskaitot nodokļus.
Tāpat tas ietver pētniecības, mācību un tīklošanās pasākumu izmaksas 800 eiro mēnesī, kā arī netiešās izmaksas administratīvajiem un infrastruktūras resursiem 5 % no pieteikuma kopējām izmaksām.
Finansējumu piešķirts ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA) iesniedzot vienu projektu par visu plānoto finansējumu. VIAA organizēs pētniecības pieteikumu atlase, vērtēšana un jāatbalsta projektu īstenošana. Atbalsta programmā būs jāapzina un jāiesaista jaunie ārvalstu zinātnieki un tie Latvijas jaunie zinātnieki, kuri doktora grādus ieguvuši ārpus Latvijas, kā arī jāiesaista programmas dalībnieki pētniecības popularizēšanā.
“Lai arī pēdējos gados ar ES fondu atbalstu ir izveidojusies jauna pētnieku un doktorantu paaudze, tomēr paaudžu pēctecība zinātnes nozarē vēl joprojām ir izteikta problēma,” atzīst izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Tāpēc ar šo programmu iecerēts atbalsts jauno zinātnieku karjeras pēc doktora grāda iegūšanas. Savukārt ar atbalstu, zinātnieki, kuri doktora grādu ir ieguvuši ārvalstīs, cer veicināt gan reemigrāciju.
Jaunie noteikumi saskaņoti Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, Latvijas Zinātnes padomi, Latvijas Rektoru padomi, Latvijas Universitāšu asociāciju, Valsts zinātnisko institūtu asociāciju, darba devēju un uzņēmēju organizācijām, kā arī ar nozaru ministrijām un valsts pārvaldes iestādēm, kas iesaistītas valsts politikas plānošanā.
