Palms arī skaidroja – vairāk krāpnieku ir sociālajā vietnē “Facebook” un saziņas vietnē “Whatsapp”, taču mazāk, piemēram portālā “draugiem.lv”.
Krāpnieciskie teksti mēdz nākt arī no uzlauztiem draugu un paziņu sociālo tīklu profiliem, tādēļ jābūt īpaši uzmanīgiem un kritiski jāizvērtē negaidīti saņemtās ziņas arī no zināmiem cilvēkiem, norādīja Palms.
“Pandēmijas laikā ir aktuāla pandēmijas tematika, un tad arī sūtīs kaut ko saistītu ar pandēmiju – “Covid atlaides” vai “veikals tiek taisīts ciet dīkstāves dēļ un tagad būs lielā izpārdošana. Ejiet saitē un pērciet!” Bet tur izrādās viltus veikals. Ja jūs piemēram, pamaniet, ka draugu rakstīšanas stils ir citādāks nekā iepriekš vai ar kādu paziņu jau gadiem neesat sarunājušies un pēkšņi viņš atsūta kādu saiti, uz kuru jāiet, – tad ir jādomā kritiski. Ja jums ir aizdomas, kāpēc jums draugs ir atsūtījis kādu failu, tad der piezvanīt un pajautāt, vai tas tiešām ir viņš,” skaidroja Palms.
