Saspīlējums sabiedrībā
"Manuprāt, Latvijā pašlaik nav liela etniskā saspīlējuma. Ir atsevišķi cilvēki, kuri pauž viedokļus sociālajos tīklos, kas it kā norāda uz etnisko saspīlējumu, bet kā plašu fenomenu mēs neredzam tādu etnisko saspīlējumu. Tas ir ļoti labi," sacīja ministre.
Vienlaikus viņa norādīja, ka Latvijā ir cilvēki, kas līdz šim dzīvojuši Krievijas informatīvajā telpā. "Viņiem, protams, pašlaik ir mulsuma brīdis. Nav skaidrs, kur tālāk ņemt informāciju, kā informācija, kas izskan no Ukrainas avotiem, ir tik ļoti krasi atšķirīga, ka uzreiz grūti pārslēgties. Un ir šis mulsums un bailes. Visi nedaudz nobijušies no kara kā tāda. Plus vēl tie, kas nobijušies, ka viņu pasaules aina sabrukusi," pauda Golubeva.
SKDS veiktā aptauja liecina, ka Latvijā saistībā ar karu Ukrainā no iedzīvotājiem, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, ne vienu, ne otru pusi neatbalsta teju puse jeb 46%. Atbalstu Ukrainai pauduši 22% aptaujas respondentu, bet 21% – Krievijai.
Komentējot to, ministre norādīja, ka nevajadzētu atteikties no krievu valodā veidota satura medijos. "Ir ļoti būtiski runāt ar šiem cilvēkiem. Viņiem nebūs viegli uzreiz uztvert saturu, kas radikāli atšķiras no viņu agrāk patērētajiem Kremļa vēstījumiem. Bet tas nav iemesls ar viņiem nerunāt," sacīja Golubeva.
Sociālie tīkli un incidenti
Attiecībā uz situāciju sociālajos tīklos Golubeva pastāstīja, ka Valsts policija un Valsts drošības dienests ļoti cieši tos monitorē. Tur, kur ir pazīmes par kara attaisnošanu, dienesti pašlaik veic resoriskās pārbaudes. Viņa neizslēdza, ka varētu tikt rosinātas kādas krimināllietas.
Iekšlietu resursa vadītāja arī atklāja, ka ir bijuši incidenti saistībā ar nesaskaņām sabiedrībā par karu Ukrainā. Taču šādas reakcijas nav ne masveidā, ne arī tādā daudzumā, lai būtu jāsāk satraukties, viņa piebilda.
16. marta un 9. maija pasākumi
Ik gadu spriedzi sabiedrībā raisa 16. marta un 9. maija pasākumi.
Ministre norādīja, ka Rīgas pašvaldība nevar liegt 16. martā cilvēkiem nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. "Tajā pašā laikā taisīt politisku manifestāciju šajā laikā nebūtu ļoti pareizi tāpēc, ka tas, protams, dos vēl papildu ieganstus Krievijas naidīgajiem medijiem teikt tos pašus pārmetumus, kas pret Latviju jau vairākus gadus tiek vērsti.
Manuprāt, nevajadzētu ļaut to pārvērst par etniskās polarizācijas pasākumu.
Bet aizliegt noteikti būtu nepamatoti," sacīja Golubeva.
Attiecībā uz 9. maiju tiekot domāts. Arī šajā gadījumā ministre uzskata, ka būtu pieļaujams piemiņas pasākums, taču ne militāru agresiju slavinoša manifestācija.
Rīgas pašvaldības policijā saistībā ar karu Ukrainā ne 16. martā, ne 9. maijā īpašus drošības riskus pagaidām nesaskata.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass norādīja: "16. marta pasākumi, ja tādi tiks plānoti un veikti, tiks nodrošināti tikpat augstā līmenī, kā tas ir bijis visus iepriekšējos gadus, un pieļauju, ka šobrīd šo datumu iedzīvotāji uztvers nedaudz saasināti. Taču īpašus sabiedriskās kārtības un drošības riskus es nesaskatu."
Ziņo par kara slavinātājiem
Par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā atbalstīšanu, kara atbalstošas simbolikas izvietošanu uz automašīnām un citviet – likumsargiem aktīvi ziņo iedzīvotāji.
Pašvaldības policijā līdz šim saņemta informācija par divām apķēpātām būvēm ar "Z" burtiem – vienu māju un vienu tuneli, kā arī par vairākiem auto, kas aplīmēti ar šo simboliku, un cilvēkiem, kas piestiprina pie apģērba.
Kopā šādu gadījumu pagaidām nav daudz, taču tie ir gana būtiski, jo tie, iespējams, var kurināt naidu sabiedrībā.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Konservatīvie") pauda: "Notikumi, kas ir saistīti ar karu Ukrainā, – skaidrs, ka mēs sabiedrībā katrs līdzpārdzīvojam par to. Cilvēkiem ir viedokļi par to, kas notiek, kāpēc notiek. Un tad, kad tie viedokļi ir krasi atšķirīgi, tā ir ļoti laba augsne dažādām provokācijām."
Tikmēr pašvaldības policijā skaidroja, ka dažādām iespējamām provokācijām kārtības sargi esot sagatavoti.
Pagaidām gan riski saglabājas mazi.
