Jau ilgus gadus tūkstošiem cilvēku, kas savulaik privatizējuši savus daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, ir spiesti maksāt lielu nomas maksu zem mājas esošās zemes īpašniekiem. Šāda situācija izveidojusies pēc 90. gados notikušās zemes reformas, kuras rezultātā tūkstošiem zemes gabalu, uz kuriem atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tika atdotas zemes kādreizējiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Arī diskusijas par to, kā vislabāk izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības, norit jau gadiem, taču Saeimas deputāti nav pārliecināti, ka Tieslietu ministrijas un valdības piedāvātais risinājums ir uzskatāms par optimālu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) domā, ka likums tā pašreizējā veidolā drīzāk ir zemes, nevis dzīvokļu īpašnieku interesēs: „Likumprojekts skar vairāku simtu tūkstošu cilvēku likteņus un paredz, ka zemes īpašnieku intereses tiks segtas par dzīvokļu īpašnieku un viņu ģimenes locekļu līdzekļiem. Kadastrālā vērtība izpērkamiem zemes gabaliem var būt ap 180 miljoniem eiro.”
Ņemot vērā deputātu apņēmību krietni pārstrādāt valdības iesniegto likumprojektu, paredzams, ka likums, kuru Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja, galīgajā lasījumā tiks pieņemts tikai nākamgad, kad plānots paaugstināt zemes kadastrālo vērtību.
Šim faktam uzmanību Saeimas debatēs pevērsa opozīcijā esošo partiju „No sirds Latvijai” pārstāvošais deputāts Gunārs Kūtris: „Šajā likumā mums noteikti ir jāiestrādā, ka tieši pašvaldības vai valsts ir tās, kas atpērk no īpašniekiem zemi. Otrkārt, šeit jāpievērš uzmanību runām, kas attiecas uz nākamo gadu – par iespējamo kadastrālās vērtības celšanu. Proti, ja tā zeme būs jāizpērk pašiem dzīvokļu īpašniekiem, tad kadastrālā vērtība šobrīd no valsts puses tiks pacelta uz augšu…”
To, ka likumprojektu nepieciešams nopietni uzlabot, atzīst arī tieslietu ministra Dzintara Rasnača partijas biedrs, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš: „Neapšaubāmi, ka pašreizējā situācija ir zemes īpašnieku interesēs, taču mums ir jāatrod sabalansēts risinājums. Protams, tie var būt arī politiski lēmumi. Var diskutēt par veidu, kādā notiek mērķa sasniegšana, proti, vienota īpašuma izveide. Arī par šo kadastrālo vērtību piesaisti, koeficienta piesaisti…par to visu var diskutēt.”
No atbildīgajā komisijā un Saeimas plenārsēdē notikušajām diskusijām izriet, ka vislielākās bažas deputātiem rada tas, vai daudzdzīvokļu mājās mītošie spēs izpirkt zemi, uz kuras atrodas viņu mājokļi.
Izskan prognozes, ka tas varētu būt pa kabatai vien aptuveni piektdaļai dzīvokļu īpašnieku. Uz citiem īpašniekiem piederošas zemes atrodas gandrīz 3700 daudzdzīvokļu mājas, kurās kopumā ir aptuveni 111 tūkstoši dzīvokļu.
