Vecāku viedokļi atšķiras – daži uzskata, ka smēķēšana bērna klātbūtnē nav nozīmīga problēma. Citi pārliecinājušies, ka smēķētāji bieži vien nereaģē uz vecāku aizrādījumu smēķēt drošā attālumā. Daļa savukārt ir informēta – ja kāds uzvelk dūmu blakus, tad smēķē arī bērns.
Latvijas Ārstu biedrība šajā jautājumā ir kategoriska – smēķēšana maza bērna klātbūtnē ir noziegums. „Ja bērnam ir leikoze, mēs gandrīz droši varam teikt, ka tas ir pateicoties vecāku smēķēšanai. Ja bērnam ir agrīns vēzis, mēs varam teikt - lielā mērā pateicoties vecāku agrīnai smēķēšanai, viņš ir saņēmis šos dūmus mātes miesās,” skaidroja Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents.
Ir pietiekami daudz pētījumu, kas apliecina – daudzus zīdaiņus nebūtu skāris pēkšņās nāves sindroms, ja viņi negulētu piesmēķētā telpā. Daudzi zīdaiņi varētu būt veseli, ja viņu māte nebūtu cietusi no pasīvās smēķēšanas vai nebūtu smēķējusi pati. Ja pieaudzis cilvēks var reaģēt un aiziet, mazs bērns, kas tieši atkarīgs no vecākiem, jo īpaši zīdainis, pats nevar pieņemt lēmumu un iziet no piesmēķētas telpas. Taču liela daļa vecāku joprojām uzskata, ka savās mājās var darīt, ko grib.
„Latvijas Saeimas uzdevums ir dot signālu – ļoti nopietnu, agresīvu, spēcīgu signālu šim cilvēkam, ka viņš ir atbildīgs,” pārliecināts Apins. Pašlaik bērnu tiesību aizsardzības likums teorētiski jau paredz bērna aizsardzību no smēķēšanas. Taču par likuma pārkāpšanu atbildība nav paredzēta.
Tieslietu ministrija uzskata – smēķēšanu mazu bērnu klātbūtnē par fizisku vardarbību atzīt nevajadzētu, bet par administratīvo sodu piemērošanu gan varētu diskutēt. „Pat tad, ja mēs paredzam šo administratīvo atbildību, kas varētu būt kā variants, ir jautājums, kā policija nokontrolēs, ka vecāki smēķē savā dzīvoklī bērna klātbūtnē. Viņi to nekad neuzzinās, un šī vardarbība paliks,” norāda ministrijas Valststiesību departamenta direktore Sanita Mertena.
Visas uzrunātās puses atzīst – ir jāpanāk plašāka sabiedrības izpratne. Rīt par šo jautājumu spriedīs Saeimas atbildīgā komisija.
Savukārt uz ielas uzrunāto cilvēku viedokļi dalās:
„Ir gadījies redzēt, ka tēvs stumj ratiņus un pīpē. Ir, ir. Katru dienu gadās redzēt,” saka Ingrīda.
„Ir bijuši gadījumi, kaut vai bērnu laukumiņā apsēžas un smēķē. Esmu kādam arī aizrādījusi,” atzīmē Lelde.
„Manā klātbūtnē ir pīpējuši visi mani onkuļi,un es nesmēķēju līdz šai baltai dienai, man ir 43 gadi,” atzīst kāds vīrietis.
„Sabiedriskās vietās jābūt kādam naudas sodam par to, jo es negribu, lai smēķē. Jābūt noteiktam attālumam, lūdzu, cieniet mūs,” saka Aļona.
„Principā jā, par to vajag sodīt, īpaši, kad māmiņa iet ar ratiem un smēķē,” pārliecināta Jevgēņija.
„Izglītot tos cilvēkus, ka tas nav pareizi. Es nezinu, vai ar naudas sodiem tur būs kas līdzams,” saka Oskars.
