Pats Ušakovs iepriekš “Panorāmai” uzsvēra, ka nenoliedz okupācijas faktu, bet attēlu publicējis, jo vēlējies norādīt, ka valstī esošajām problēmām risinājums jāmeklē tagadnē, nevis pētot pagātnes notikumus.
Rīgas mēra Nila Ušakova sociālajos tīklos publicēto karikatūru par PSRS laikā nodarītajiem zaudējumiem daudzi uztvēruši kā Latvijas okupācijas fakta noliegšanu. Turklāt portāls “Vesti”, stāstot par sacelto vētru, vārdu okupācija ielika pēdiņās. Visticamāk, apjaušot, ka var draudēt nepatikšanas, pēc kāda laika virsraksts tika nomainīts.
“Man negribētos apsūdzēt vai apgalvot, ka šeit nav nekāda nodarījuma sastāva pazīmes, bet manā skatījumā abos gadījumos ir pamats veikt pārbaudi,” saka krimināltiesību eksperts, Saeimas deputāts (“Vienotība”) Andrejs Judins.
Pirms diviem gadiem Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā, paredzot sodu par genocīda, kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci publisku slavināšanu, noliegšanu un noniecināšanu.
Judins norāda – visi zina, ka jokot, piemēram, par genocīdu vai holokaustu nav pieļaujami, un sabiedrība to respektē. Taču saistībā ar Latvijas okupāciju un noziegumiem pret valsts neatkarību ne visiem ir izpratne, ka to nedrīkst darīt. Arī publicējot savas domas žurnālā vai portālā, nevar rakstīt visu, kas ienākt prātā, aizbildinoties ar vārda brīvību.
“Cilvēks var kļūdīties, var nesaprast, cilvēkam varbūt nav pietiekami informācijas. Tas ir svarīgi, ja cilvēks skaidro – jā, es pieļāvu kļūdu. Tas ir vērā ņemams fakts. Bet, no otras puses, ir jāsaprot – ja kāds cilvēks kurina naidu vai izplata informāciju, kas nodara pāri, vai noliedz noziegumus pret cilvēci un pēc tam skaidro – piedodiet, tā bija mana kļūda. Ne vienmēr tas var ietekmēt iznākumu,” komentē Judins.
Kā skaidro Andrejs Judins, citās valstīs šādu normu piemērošanā ir jau izstrādājusies prakse un izkristalizējusies izpratne, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Latvijā tādas vēl nav, jo likuma norma netiek aktīvi piemērota.
“Tagad mums ir laiks, kad mēs veidosim to praksi, vai sapratīsim – jā, to drīkst darīt, tādi joki ir pieļaujami, te ir vārda brīvība un tā var būt. Bet uz doto brīdi nevar atbildēt, jo likums tikai formulē vispārīgi, ko nedrīkst darīt. Bet kā sapratīs prokuratūra, Drošības policija, tiesa... no tā būs atkarīgs, kā mēs turpmāk piemērosim attiecīgo normu,” norāda Judins.
Drošības policija nolēmusi šobrīd turēties no komentāriem. Tā gan neizslēdz, ka atsevišķas personas varētu vērsties ar iesniegumiem izvērtēt Rīgas mēra izteikumus.
Jau ziņots, ka sašutumu sociālos tīklos raisījusi Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņa") rīcība, publicējot tviterī attēlu, kurā redzams, kā velosipēdists ar sprunguli sabojā velosipēda riteni, tad sāpēs nokrīt un parādās uzraksts - “ir jāpieprasa no Krievijas 185 miljardu eiro kompensācija". Tieši tādu PSRS okupācijas radītos zaudējumu summu aprēķināja pētnieku komisija.
