Saeima ceturtdien, 28.janvārī, skatīja divus deklarācijas variantus, kuru mērķis ir mudināt ārvalstis ievērot Vīnes konvenciju un nekavējoties ziņot par Latvijas bērnu izņemšanu no ģimenēm ārpus Latvijas. Pirmo striktāk vārdoto deklarāciju iesniedza vairāki Nacionālās apvienības un „Saskaņas” deputāti pagājušā gada nogalē, taču Saeima to neatbalstīja. Deklarāciju nodeva Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kura to pārrakstīja. Jauno variantu deputāti atbalstīja.
“Šajā alternatīvajā variantā bija ļoti precīzi parādītā tā saikne. Ja notiek šis Vīnes konvencijas pārkāpums, un, piemēram, tajā valstī, kur atrodas Latvijas valstspiederīgie, netiek sniegta informācija mūsu diplomātiskajām pārstāvniecībām, respektīvi, mūsu vēstniecībām, savlaicīgi, lai viņi varētu iesaistīties un risināt šos mūsu valstspiederīgo jautājumus. Tad var notikt situācija, kur tiek pārkāptas bērnu tiesības. Respektīvi, bērnu tiesības uz savu identitāti, etnisko izcelsmi un tamlīdzīgi,” deklarācijas jēgu skaidroja partijas „Vienotība” deputāte Lolita Čigāne.
Saeimas debatēs partijas „Saskaņa” deputāte Jūlija Stepaņenko uzsvēra, ka ārvalstīs sociālie dienesti joprojām pārāk patvaļīgi izņem Latvijas bērnus no ģimenēm un nodod tos adopcijai, atsaucoties uz medijos plaši izskanējušo Lailas Brices un viņas meitas Katrīnas gadījumu. 2010.gadā Anglijā policisti atrada toreiz nepilnus divus gadus veco meiteni vienu pašu dzīvoklī nemazgātu un dzīvojot ļoti netīros apstākļos. Vēlāk māte centās atgūt meitu tiesā, taču nesekmīgi.
Stepaņenko uzskata, ka sociālie dienesti neņem vērā vecāku viedokļus: “Es uzsveru - lai ko vecāks arī būtu sociālo dienestuprāt izdarījis, tai rīcībai, kura seko, ir jābūt tiesiskai. Tikpat labi Lailu Brici varēja būt piemeklējušas veselības problēmas, un tajā pašā dzīvoklī viņa būtu vienkārši nokritusi, un būtu tieši tāpat. Sociālais dienests būtu atnācis un ielicis meitenīti, nerēķinoties ar Latviju, pavisam svešā ģimenē, svešā kultūrvidē, un tāpat, vairākus gadus turpinot neziņot par to, kas ir noticis ar mūsu pilsoni.”
Saeimā pieņemtā deklarācija arī uzdod par pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt Latvijas ģimenēm ārzemēs domātu informatīvo materiālu. Tas brīdinās vecākus, ka citās valstīs ir atšķirīga izpratne par to, kā ir bērni jāpieskata. “Tas, ko mēs redzam Latvijā, diemžēl mums ar traģiskām sekām beidzas gadījumi, kur vecāki nepilnībā pieskata savus bērnus, piemēram, ieslēdz viņus dzīvoklī, paši dodoties prom, vai nepieskata viņus kādās citādās situācijās. Ārvalstīs uz šādām situācijām reaģē ļoti jūtīgi. Ja, piemēram, kaimiņi zina, ka regulāri blakus mājā paliek bērni bez pieskatīšanas, viņi visticamāk diezgan drīz ziņo par to,” norāda Čigāne.
Saeima deklarācijā arī mudina ārvalstu iestādes ņemt vērā Latvijas iestāžu viedokļus par Latvijas bērnu aprūpi. Par deklarācijas pieņemšanu Ministru kabinetam būs jāinformē tās valstis, kas iepriekš ir kavējušās ziņojot par Latvijas bērnu iznemšanu no ģimenēm.
