«Delna»: VID ģenerāldirektora meklēšana ir ļoti slikts paraugs, kā iecelt vadītājus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora meklēšana un Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas virzīšana uz šo amatu ir ļoti slikts paraugs, kā valsts iestādēm būtu jāmeklē jauni vadītāji un apliecina politiķu nihilismu.

To intervijā Latvijas Radio piektdien, 5.augustā, programmā „Labrīt” atzina sabiedrības par atklātību „Delna” vadītājs Jānis Volberts.

„Šis ir ļoti, ļoti slikts paraugs, kā vadošajās iestādēs vajadzētu meklēt vadītājus,” kritisks bija Volberts.

No vienas puses, VID vadītāja meklēšana parāda valsts pārvaldē raksturīgu problēmu, ka „izšķirošajās un lielajās pozīcijās ir problēmas ar personālu”. No otras puses, tieši šis gadījums apliecina „politisko nihilismu, ka nav vēlmes atrast labāku kandidātu”.

„Es saprotu, ka nav viegli atrast supermenu vai brīnumsievieti, taču šajā laikā, kad tiek veiktas dažādas pārrunas un Koļegovas kundze ļoti neveiksmīgi skaidro savas paviršās vai apzināti paviršās neprecizitātes nodokļu deklarācijā, (..) varēja piesaistīt personāla atlases kompānijas, (..) kā to dara valsts kapitālsabiedrības,” kritisks bija Volberts.

„Kā var būt reformas, ja cilvēks īsti nezina, ko tā iestāde dara?” viņš retoriski jautāja, apšaubīdams Koļegovas kompetenci.

Vaicāts, kāpēc politiķi tomēr virza amatā tieši Koļegovu, viņš atteica: „Es domāju, ka ir nepieciešams atrast cilvēku, kas ir uzticams un tikai pēc tam tiek skatītas pārējas kompetences. Tas ir pilnīgi nepareizi un neatbilst OECD norādēm”.

Taču, līdzīgi kā attiecībā uz KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un viņa virzīšanos uz sava posteņa otru pilnvaru termiņu, iespējams, Koļegovai ir „spēcīga aizmugure”, kas bīda viņu uz VID vadītājas amatu.

Viņaprāt, publiskajās iestādēs konkursiem uz amatiem vajadzētu notikt līdzīgi kā privātajās iestādēs. Proti, primārajam ir jābūt konfidencialitātes principam, lai pasargātu kandidātu no iespējamās, pēc Volberta teiktā, publiskas „izķengāšanas”.

Vēstīts, ka Koļegovas amatpersonas deklarācija radījusi aizdomas. Piemēram, pērn Koļegova sev un brālim piederošā koka palešu ražošanas uzņēmumā SIA “Pallogs” dividendēs saņēmusi 320 000 eiro un tieši tādu pašu summu atdāvinājusi brālim un citam viņa uzņēmumam “Cones Construction”. Līdzīgi dāvinājumi vai aizdevumi veikti arī citos gados.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) gan šonedēļ paziņoja, ka "pirms viņas kandidatūra tika virzīta, es no savas puses lūdzu veikt zināmas pārbaudes. Patlaban man nav iemeslu teikt, ka kādas izteiktās aizdomas būtu apstiprinājušās."

Arī Koļegova pati intervijā Latvijas Radio iepriekš norādīja, ka viņa nav darījusi ko tādu, par ko tagad būtu jākaunas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti