Konferencē piedalījās gandrīz 100 medicīnas un sociālās aprūpes jomas speciālistu no Latvijas un ārvalstīm. Diskutēts par medicīnas pakalpojumu pieejamības problēmām, kas ir cieši saistītas ar profesionālu mediķu trūkumu un samazināto valsts finansējumu, kā arī ar iedzīvotāju sociālo stāvokli.
Veiksmīgu prakses piemēru pamatā ir spēcīga teorija – tā uzsver mediķi un sociālās jomas profesionāļi, kas Daugavpils medicīnas koledžas 70. jubilejas reizē tikās starptautiskā konferencē „Veselības aprūpe un sociālā labklājība – vakar, šodien, rīt”. Speciālisti no sešām valstīm iepazinās ar kolēģu pieredzi un ieteikumiem, kas turpmāk palīdzēs uzlabot situāciju veselības un sociālajā jomā.
Daugavpils medicīnas koledžas direktore Līvija Jankovska stāsta, ka “mēs visi kopā sadarbojamies dažādu Eiropas Savienības projektu ietvaros un mums ir ļoti svarīgi zināt, cik konkurētspējīgi ir katras valsts studenti, kas būtu jāpilnveido, lai mūsu darba tirgus saņemtu ļoti profesionālus gan medicīnas darbiniekus, gan arī sociālos darbiniekus”.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors Antons Skutelis savukārt norāda, ka sociālās labklājības jomā Latvijā ir “kaut kur lejasgalā” Eiropā. “Pasaules līmenī mēs esam kaut kur pa vidu. Bet, kas attiecas uz medicīnisko aprūpi: es domāju, ka šeit ir ļoti liela diference. Ja mēs paņemsim tādas universitātes klīnikas vai arī lielākās valsts klīnikas, tas ir tā Eiropas līmeņa aprūpe,” spriež Skutelis.
Vēl joprojām viena no aktuālākajām problēmām ir medicīnas pakalpojumu pieejamība, ko strauji pasliktinājusi reģionālo slimnīcu kvotu finansējuma samazināšana. Speciālistu ieskatā, par to vēlreiz ir jārunā Saeimas līmenī, kā arī jāņem vērā citu valstu pieredze.
“Mums ir cik? Knapi trīs vai tur trīs koma procenti no iekšzemes kopprodukta. Eiropas valstīs ir divas reizes vairāk. Vai tad viņi ir muļķi, ka tik daudz atvēl veselībai? Un viņu tas procents ir krietni svarīgāks naudas izteiksmē, nekā mūsu procents,” saka Antons Skutelis.
Lai arī ierasts, ka ikdienā veselības un sociālās aprūpes jautājumus risina valsts, pašvaldības vai nevalstiskās organizācijas, iniciatīva būtu jāuzņemas arī sociālās uzņēmējdarbības pārstāvjiem.
Daugavpils sociālo lietu pārvaldes vadītāja vietnieks Raimonds Vilciņš norāda, ka “šodien daudzas sociālās problēmas mēs vairs nevaram atrisināt ar labdarību, mums ir jāpieņem jauni izaicinājumi mūsu domāšanā, lai mēs nebaidītos izmantot biznesa domāšanu”.
Straujajā tehnoloģiju attīstības laikmetā mediķu un sociālo darbinieku ikdiena kļuvusi inovācijām piesātinātāka un Eiropas standartiem atbilstošāka. Konferencē gūtie secinājumi ir tikai neliels solis pretī uzlabojumiem un tas, cik strauji tie notiks, atkarīgs gan no valsts varas, gan arī vadošo speciālistu entuziasma.
