Ideja par brīvdabas koncertzāli Daugavpilī nav jauna, šis jautājums aktualizējies, jo būtiski nolietojusies pilsētā vēsturiskā un daudzus Dziesmu svētkus piedzīvojusī Stropu estrāde. Pirms aptuveni diviem gadiem Daugavpils domes kultūrvides darba grupa jau sprieda par šo jautājumu, izvirzot idejas par brīvdabas koncertzāles būvniecību Daugavpils centrālajā parkā vai Daugavpils cietoksnī, vai arī izmantojot jau esošo Stropu estrādes bāzi. Šobrīd priekšplānā izvirzījusies koncertzāles būvniecības ideja Centrālajā parkā . Koncertzāle pilsētā ir nepieciešama, saka viena no šīs idejas autorēm, domes deputāte Ingūna Kokina:
''Ideja mums ir izveidot tādu vasaras koncertzāli, kurā pasākumi varētu notikt brīvā dabā. Pilsētas centrā šāds objekts būtu ļoti labs, un tajā varētu notikt visplašākais koncertu klāsts un, protams, to saistot ar slavenā daugavpilieša Stroka vārdu. Tādējādi radot šādu kultūras objektu, kurš varētu būt interesants visam reģionam.''
Par to, ka brīvdabas koncertzālei Daugavpilī jābūt, šī gada sākumā budžeta apstiprināšanas gaitā lēma domes pozīcijas deputāti, atvēlot budžetā 100 tūkstošus eiro objekta projektēšanas darbiem.
''Tas, ka šis objekts ir vajadzīgs, jau ir izlemts, tāpēc projektēšanai nauda ir budžetā. Bet tālākās darbības būs atkarīgas no projekta skiču līmeņa, kur arī darba uzdevumā ir lūgts izstrādāt vairākus skiču projektus un, protams, no tehniski ekonomiskā pamatojuma,'' stāsta Inguna Kokina.
Darbs priekšā liels - tieši izvērtējuma ziņā, to Latvijas Radio apliecina Daugavpils domes izpilddirektore Inga Goldberga, jo koncertzāle iecerēta kā vērienīgs Centrālā parka objekts:
''Paredzēta liela vasaras koncertzāle ar 2000 segtām sēdvietām, ar palīgtelpām, apkārtnes labiekārtošanu, stāvvietām un visu to, lai šis objekts darbotos.''
Tieši izvietojums pilsētas centrā šādai brīvdabas koncertzālei būs izaicinājums projektētājiem, jo tam ir vairāki riska faktori, tāpēc projekts ir darba stadijā, uzsver Inga Goldberga:
''Tas ir autoostas tuvums, skaņa, viss, kas svarīgs šādai atvērtai koncertzālei. Otrs risks - mums jau ir vairākas koncertplatformas pilsētā, kurās mēs ieguldām pietiekami lielus līdzekļus. Tajā pašā Kultūras pilī, kas pilda koncertzāles funkcijas, mums ir arī Latviešu kultūras centrs. Jāsaprot, kā šis objekts iekļausies esošajā vidē pilsētā, kā ietekmēs vienu vai otru kultūras objektu, kas viņu apsaimniekos, kādas darbības tur notiks un kas ar to notiks ziemas periodā.''
Turklāt aktuāls ir jautājums par kādiem līdzekļiem šis objekts taps.
''Eiropas finansējumu šobrīd neizdosies piesaistīt, tāpēc pašvaldībai jāsaprot, cik daudz līdzekļus varēs ieguldīt no budžeta līdzekļiem,'' saka Goldberga.
Domes opozīcijai ''Saskaņas'' partijai tieši finansējuma avots šim projektam ir galvenais strīda ābols, ja Daugavpils dome saņem dotācijas 17 miljonu apmērā no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, un nav īstais laiks miljoniem vērtus projektus īstenot par pilsētas budžeta līdzekļiem, nezinot, cik vēl turpmāk izmaksās objekta uzturēšana, Latvijas Radio saka deputāts Valērijs Kononovs.
Visu parādīs koncertzāles būvniecības tehniski ekonomiskais pamatojums, tad varēs spriest par cipariem,
saka Ingūna Kokina no Latgales partijas, kura pārliecināta - brīvdabas koncertzāle tieši pilsētas centrā dos tikai pienesumu un veiksmīgi strādās arī visu ziemu tāpat kā koncertzāle Jūrmalā:
''Šis objekts varētu strādāt visu gadu, ja tur ir paredzētas ģērbtuves, telpas administrācijai, - tad, protams, tās nav sezonas telpas. Ja tur ir kāda neliela zāle vai kafejnīca, tas ļautu šim objektam dzīvot arī ziemā. Tas būtu līdzīgi kā Jūrmalā. Mēs visi zinām, ka tā ir brīvdabas koncertzāle, bet tajā ir daļa, kas darbojas visus gadu.''
Plānots, ka vasaras koncertzāle Daugavpilī varētu tikt uzbūvēta līdz 2020.gadam, ja vien par to konceptuāli vienosies domes deputāti un atradīs tam līdzekļus - vairākus miljonus eiro no pašvaldības budžeta.