ĪSUMĀ:
- Daugavpilī izveidota invalīdu padome.
- Tajā gatavas apvienoties 11 nevalstiskās organizācijas.
- Padome pārstāvēs cilvēkus ar īpašām vajadzībām pašvaldības un valsts mērogā.
- Ikdienā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir daudz problēmu.
- Daugavpilī no 90 000 iedzīvotāju aptuveni 8000 ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.
- Daugavpils domē norāda: padome palīdzēs sadzirdēt un risināt problēmas.
- Domes izpilddirektors: Darbs pie vides pieejamības uzlabojumiem jau uzsākts.
Vides pieejamība – iekļūšana sabiedriskajā transportā, dzīvojamajā mājā vai jebkurā sabiedriskā vietā, luksofori ar skaņas signāliem -, tie ir vieni no primārajiem aspektiem, kas uztrauc cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Runa ir gan par neredzīgajiem cilvēkiem, gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, stāstīja invalīdu ar kustību traucējumiem biedrības „Ilgas” vadītāja Anna Stankeviča.
“Visi mēs esam ar kustību traucējumiem, tā ir mūsu vai nu prioritāte vai arī sāpe. Mūs satrauc vides pieejamība, kur un kā tā pielāgota mums. Transporta jautājums - zemās grīdas, tāpat arī iekļūšana dzīvojamās mājās, ne visur ir izveidoti pandusi nobraukšanai, ne visiem ir paceļamie,” problēmjautājumus uzskaitīja Stankeviča.
Vajadzību šiem cilvēkiem ir krietni vairāk, to nosaka arī dažādais veselības stāvoklis, katram vajadzības specifiskākas, jo invalīdu pilsētā daudz, atzina Daugavpils domes sociālo jautājumu komitejas vadītāja Helēna Soldatjonoka.
“Tie varētu būt aptuveni 8000 cilvēku ar invaliditāti, kas dzīvo pilsētā; ja Daugavpilī dzīvo aptuveni 90 000 iedzīvotāju, tad tas ir diezgan augsts procents. Lielākā problēma ir vides pieejamība, iespējas cilvēkam tikt ārā no četrām sienām,” norādīja Soldatjonoka.
Tieši invalīdu padome arī būs tā, kas pēc Helēnas Soldatjonokas teiktā, palīdzēs risināt ieskicētās problēmas.
“Tas dos iespēju labāk sadzirdēt personu ar īpašām vajadzībām balsi pašvaldībā, apkopot viņu problēmas ne tikai pašvaldībai, bet arī palīdzēt vērsties problēmu risinājumam Saeimā vai pie lielajām invalīdu biedrībām. Tā ir arī cilvēku integrācija un šo cilvēku iesaistīšanās sabiedriskajos procesos, lai būtu mērķtiecīgāk izmantoti dažādi sociālie pakalpojumi.
Galu galā, lai mēs sadzirdētu viņu teiktu par to, kādas ir problēmas ikdienā un sadzīvē,” sacīja Soldatjonoka.
Šobrīd topošajā Daugavpils invalīdu padomē vēlmi sadarboties izteikušas 11 pilsētas sabiedriskās organizācijas, bet kustība par šo cilvēku ar īpašām vajadzībām labāku dzīvi jau sākusies, tas skar kaut vai sabiedrisko transportu vai elementāru iespēju savu transportu novietot tieši invalīdiem paredzētajā vietām, pastiprinot kontroli.
Pašvaldība jau tur roku uz pulsa un piedāvā risinājumus, stāstīja domes izpilddirektors Igors Aleksejevs.
“Pirmās rezolūcijas jau saņemtas, ir dots uzdevums komunālās saimniecības uzņēmumam par iespējām uzstādīt papildu skaņas luksoforus, pašvaldības policija jau seko tam, vai kāds ļaunprātīgi neizmanto invalīdu stāvvietas, “Daugavpils satiksmē” ir tāda funkcija, kurā, piezvanot dispečeram, var pasūt sev vēlamajā laikā zemās grīdas transportu. Tagad iepirkti papildus divi zemās grīdas autobusi . Tālāk jau ir budžeta lieta un pašvaldības deputātu korpusa lieta,” atzina izpilddirektors.
Šī gada pašvaldības budžetā ir ieplānoti līdzekļi specializētās peldvietas izveidei Stropu ezerā, kas būs pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
