Cietumā viens psihologs vai sociālais darbinieks konsultē vairākus simtus ieslodzīto, kuru psiholoģiskais stāvoklis ir nestabils. Cietuma vadība rēķina, ka apcietinājumā ir ap 230 cilvēku, kuri domā par atteikšanos no dzīves.
„Ar notiesātajiem strādā psihologi, sociālie darbinieku un dažādu konfesiju mācītāji, jo daudzos šajos gadījumos jāstrādā nevis psihologam, bet psihiatram. Jebkurā gadījumā mēs ar vieniem varam sākt strādāt tikai no brīža, kad ir pazīmes vai mazākās aizdomas, ka varētu būt suicīds. Mums psihologu ir ļoti maz, un viņi ir ļoti noslogoti. Uz vienu ir līdz 300 notiesāto. Ja katram vajag vismaz vienu stundu, tad dienas laikā nevar sniegt palīdzību vairāk kā astoņiem cilvēkiem. Iesniegumus raksta arī cietuma priekšniekiem, kur lūdz satikties ar psihologu vai sociālo darbinieku. Daudziem nepieciešams arī narkologs. Visu suicīda gadījumu pamatā ir vesela virkne sociālu un psiholoģisku problēmu. Tā ir vesela buķete," stāsta ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja vietnieks Māris Stivrenieks.
Šonedēļ arī kāds no cietumniekiem bija sūtījis e-pasta vēstuli deputātam Kārlim Seržantam, norādot uz nelikumībām cietumā. Ieslodzījuma vietu pārvalde norāda, ka iesniegums par pārkāpumiem nav saņemts, bet iekšējā izmeklēšanā konstatēti gan darbinieku, gan apcietināto pārkāpumi. Saziņa ar e-pastiem ieslodzītajiem ir liegta, tā vietā būtu jāsūta vēstules. Pārvalde vien dienā saņem ap 40 vēstuļu no ieslodzītajiem ar dažādām sūdzībām. Par deputātam adresētajā sarakstē minētajiem pārkāpumiem cietumu vadība komentārus nesniedz, vien norāda, ka cietumnieki četras stundas dienā var strādāt bez atlīdzības.
