Reaģējot uz pašreizējiem drošības izaicinājumiem, Latvijas atbilde balstās ciešā sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem, teikts ziņojumā. Tādi ir nepieciešamie uzņemošās valsts atbalsta pasākumi sabiedroto klātbūtnei Latvijā, kā arī mūsu valsts patstāvīgā rīcība, mērķtiecīgi ceļot aizsardzības spējas un veicot pasākumus, lai vērstos gan pret militāriem, gan nemilitāriem draudiem. Vienlaikus Latvijai ir jāpilda NATO prasības gan mūsu pašu drošības interesēs, gan ir arī jābūt gataviem ieguldīt aizsardzībā 2,5% no IKP, teikts ziņojumā.
Dokumentā pausts, ka NATO Briseles samits ir apliecinājis, ka sabiedroto pozīcija attiecībā uz Ziemeļatlantijas līguma 5. panta saistībām joprojām ir nelokāma. Turklāt šīs garantijas ir attīstījušās atbilstoši mūsdienu prasībām, un atbilstoša sabiedroto lēmuma gadījumā arī vērienīgs kiberuzbrukums vai hibrīdā apdraudējuma kampaņa var tikt pielīdzināta bruņotam uzbrukumam un rosināt atbilstošu NATO atbildi. Latvijai kopā ar līdzīgi domājošiem sabiedrotajiem ir jānodrošina, lai līdz ar 2014. gada Velsas samitu uzsāktais vērienīgais NATO adaptācijas process, reaģējot uz drošības vides izmaiņām, nepalēninātos un alianse turpinātu nostiprināt spējas ātri un efektīvi reaģēt uz jebkuru apdraudējumu.
Sabiedroto spēku klātbūtne ir daļa no plašākas NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas, kur Latvijai īpaši svarīgs elements ir NATO spējas operatīvi nosūtīt papildspēkus uz mūsu reģionu krīzes gadījumā. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešami spēki atbilstošā gatavībā, spējas un infrastruktūra šo spēku pārvietošanai, kā arī spējas pārvarēt potenciālā pretinieka radītos šķēršļus, tajā skaitā pretpieejas spējas, teikts ziņojumā. Tādējādi, īstenojot NATO Briseles samitā paziņoto lēmumu par daudznacionālā divīzijas līmeņa štāba “Ziemeļi” izvietošanu Latvijā 2019. gadā, tiks sperts būtisks nākamais solis sabiedroto klātbūtnes stiprināšanai, ciešāk integrējot Baltijas reģionu NATO komandvadības mehānismos.
Latvija aktīvi atbalsta NATO īstenoto partnerību politiku, kas paredz padziļināt politisko dialogu un praktisko sadarbību ar tām valstīm, kuras nav alianses dalībvalstis, tādā veidā stiprinot drošību ārpus NATO robežām. Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijai īpaši svarīgi ir turpināt attīstīt NATO ciešo sadarbību ar Zviedriju un Somiju, tādējādi stiprinot drošību Baltijas jūras reģionā. Tāpat Latvija aktīvi iestājas par alianses atvērto durvju politikas īstenošanu.
Ņemot vērā pieaugošo uzticēšanās plaisu starp rietumvalstīm un Krieviju, ir pastiprinājušies starptautiskie mēģinājumi atjaunot dialogu par eiroatlantiskās drošības jautājumiem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros. Latvija piedalās 2017. gadā EDSO aizsāktajās Strukturētā dialoga diskusijās par esošajiem un nākotnes drošības izaicinājumiem EDSO reģionā, kā arī veidiem, kā tos pārvarēt.
Nozīmīga loma šajā procesā ir militāro aktivitāšu caurskatāmībai un paredzamībai, kas Latvijai ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Krievijas īstenoto praksi rīkot neizziņotas plaša mēroga militārās mācības netālu no Latvijas robežām. Ņemot to vērā, Latvija aktīvi iestājas par EDSO ietvaros noslēgto bruņojuma kontroles instrumentu - Vīnes Dokumenta un Atvērto debesu līguma - pilnvērtīgu īstenošanu, kā arī Vīnes Dokumenta modernizāciju, lai nodrošinātu tā atbilstību jaunajai drošības realitātei Eiropā.
Nākamā gada sākumā Saeimā norisināsies tradicionālās ārpolitikas debates, kurās deputātiem par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos ziņo ārlietu ministrs. Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16. janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību Eiropas Savienības jautājumos.
