"Neticami, bet vēl arvien daudzos posteņos atrodas cilvēki, kas ir bijuši saistīti ar kompartiju, un viņi ir arī ieguvuši iespējas gan savā laikā privatizēt lielus uzņēmumus, privatizēt enerģētikas jomu, privatizēt dažādas citas, proti, jo īpaši tās jomas, kas ietekmē visu Latvijas attīstību," skaidroja tieslietu amata kandidāts un JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns.
Potenciālais tieslietu ministrs sola visu vēl juridiski pareizi noformēt tā, lai, piemēram, bijušie kompartijas un komjaunatnes sekretāri nedrīkstētu kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, nedz arī būt Saeimas un valdības ieceltos amatos - piemēram, ministri, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles vadībā, arī valsts uzņēmumu padomēs, iespējams - "Latvenergo", dzelzceļā, lidostā un citur.
Pēc neoficiālas informācijas, tas varētu skart vairākus politikā ļoti daudzpieredzējušos - kā Jāni Urbanoviču ("Saskaņa"), Andri Ameriku ("Gods kalpot Rīgai"), Augustu Brigmani (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)), Andri Bērziņu (ZZS, bijušais 12. Saeimas deputāts) un arī Aivaru Lembergu (ZZS).
"Uz viņu [Lembergu] tas varētu attiekties bez šaubām. Viņš tika nosūtīts uz Ventspili tieši Latvijas izaugsmes tajā brīdī, kad izšķīrās - kāda būs Latvija, kādu ceļu ies. No Rīgas Centrālkomitejas viņš tika nosūtīts uz Ventspili uzraudzīt stratēģisko infrastruktūru, kas Latvijai ir viena no kritiskākajām - tātad osta, naftas cauruļvads - nu, tas ir PSRS interesēs. PSRS noziedzīgā grupējuma - PSKP interesēs bija, lai šie [objekti] neizietu no viņu cilvēku pakļautības un kontroles, un mēs redzam, ka tas viņiem ir sekmīgi izdevies diemžēl," klāsta Bordāns.
Lembergs uzsver, ka Bordāna teiktais ir "slima cilvēka murgi". "Mani ievēlēja par Ventspils izpildu komitejas priekšsēdētāju 1989. gadā, un tad tur bija atklāts konkurss uz to amatu. Pieteicās vairāki cilvēki. Tas, pirmkārt. Otrkārt, atšķirībā no Bordāna es 1990. gadā balsoju par Latvijas neatkarību.
Un, ja pučs būtu izdevies 1991. gadā, tad es kādu brīdi no dzīves neapšaubāmi pavadītu Sibīrijā.
Tas teikums ir rakstīts priekš manis un ne priekš viena cita, un to es uzskatu par lielu godu. Jo Bordāns un viņam līdzīgie nevar mani uzvarēt vēlēšanās. Es aiziešu neuzvarēts tādā gadījumā. Ļoti labi!" saka Lembergs.
Brigmanis uzskata, ka Bordāna priekšlikums nāk par vēlu: "Nu, es domāju, ka "Latvijas ceļa" dibinātājam Bordāna kungam, kas sēdēja savulaik ar lielu komunistu funkcionāru [Anatoliju] Gorbunovu pie viena galda, es domāju - viņš ir bišķīt nokavējis ar šādu priekšlikumu. Viņam vajadzēja šādu priekšlikumu iesniegt pagājušajā gadsimtā! Tad tā būtu kaut kāda novitāte! Tad ne Gorbunovs būtu, ne vesela virkne citu funkcionāru."
Bijusī kompartijas biedre un vēlāk Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse skaidro, ka netaisnīgi varētu ciest Gorbunovs un arī citi neatkarības atjaunotāji.
"Es atgādināšu, ka Tautas frontes laikā pirms Latvijas neatkarības pasludināšanas bija pat tā saucamais Tautas frontes iesaukums Komunistiskajā partijā, kur Cēsīs par sekretāru kļuva Druvis Skulte, Valmierā - Zemļicka kungs, Tukumā - Kalniņa kungs -, kur Tautas fronte lūdza šos cilvēkus izvirzīt savas kandidatūras un iet uz to, lai varētu tikt galā, kā toreiz teica, ar vecajiem stagnātiem. Sanāk, ka cilvēki, kas gāja un darīja, šobrīd par to tiek sodīti," spriež Kreituse.
To, ka vēršanās pret bijušo kompartijas nomenklatūru ir stipri novēlota, atzīst arī Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš:
"Tagad ierobežot? Nu, viņi taču visu jau ir sastrādājuši!
Teiksim, visas sliktās lietas, ko viņi varēja, viņi taču jau ir izdarījuši! Nu, kur tad tagad - pēc vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tagad mēs viņiem liegsim kaut ko darīt? Nu, es teiktu - tas ir tā ļoti bērnišķīgi!"
Bordāns uzskata, ka ierobežojums nepieciešams, lai Latvija varētu turpināt attīstīties: "Mana pārliecība ir, ka Latvija šobrīd ir sākusi stagnēt un būtiski atpalikt izaugsmes tempos no Igaunijas un Lietuvas, nerunājot par Centrāleiropas valstīm."
Topošais tieslietu ministrs gan uzsver, ka plānotie ierobežojumi nav jāuztver kā komunistu vajāšana un ka konkrētās juridiskās normas vēl nav uzrakstītas. "Domāju, ir pēdējais brīdis pateikt viņiem paldies un ļaut Latvijai attīstīties," teica Bordāns.
