Andris Sproģis dzimis 1940. gada 11. maijā Rīgā, Čiekurkalnā, kalpotājas Emmas un ostas ugunsdzēsēju šofera Kārļa ģimenē. Mācījies Čiekurkalna pamatskolā, vakara vidusskolā un Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē.
Žurnālista gaitas uzsācis jau studiju laikā 1961. gadā, sākumā – avīžu redakcijās, no 1974. līdz 1983. gadam bija žurnāla "Liesma", no 1985. līdz 1987. gadam – laikraksta "Literatūra un Māksla, no 1987. līdz 1997. gadam – žurnāla "Draugs" galvenais redaktors. Vēlāk līdz 2006. gadam bija redaktora vietnieks laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", pēc kā devies pensijā un turpinājis nodarboties ar pētniecību, kā rezultātā izdotas vairākas grāmatas.
Sproģis ir grāmatu "Kājām virs mākoņiem" (1972), "Izglābtā bērnība" (1979), "Padsmit… Nieki"(1981), "Granātu punkti, mīnu komati"(1988), "Aleksandra Čaka logi" (2001, sadarbībā ar Andru Konsti), "Irma Grebzde: ar Dieva čukstu ausī" (2009) un "Rīgas noslēpumi" (2016) autors.
Atvadīšanās no Andra Sproģa notiks otrdien, 15. martā, pulksten 11.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.
