Pārbaudēm 11 sulu paraugi
Populārākās vietas, kur var iegādāties gan bērzu, gan arī kļavu sulas, ir mazās eko bodītes, tirgi un nu jau arī vairākos lielveikalos lauku labumu stendos.
Vidējā cena par bērzu sulu – viens eiro litrā, kļavu – divi eiro litrā, bet tas vēl atkarīgs no tilpuma.
Prasību attiecībā uz šo sulu tirgošanu nav daudz. Nekādi kvalitātes standarti no valsts puses nav izvirzīti, savukārt marķējumā jābūt norādītai to izcelsmei, proti, kur un kurš tās ieguvis, arī sulas derīguma termiņam.
Kārtība kļūst stingrāka ar brīdi, ja kāds sezonas laikā iegūst un grib pārdot vairāk nekā 300 litrus. Tie ir lielie sulu ražotāji, kam arī ir jābūt reģistrētiem Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Vienīgais – kontroles dienesti uzmet aci, lai pudeles ir tīras, bet sūdzību par to īsti nav bijis.
PVD speciālas kontroles sulu pārbaudei nerīko, jo šīs sulas tiešus riskus patērētājam nerada.
"Ja ejam kārtējā pārbaudē uz tirgu, uz tirdzniecības vietām, tad arī paskatāmies šos jautājumus, kas saistīti ar sulām," teica PVD pārstāvis Māris Eiklons.
Kāpēc sulas tecina pavasarī?
Kur un kā sulas rodas, un kādēļ tās visi tecina pavasarī? Pēc ziemas, sava veida ziemas guļas koki mostas, un, lai pamostos, ir vajadzīgs ūdens. To koks uzņem no zemes, iedarbinot, tā teikt, savu organismu.
"Ūdens šai gadījumā spēlē tādu ļoti nopietnu lomu, pārnēsājot gan cukurus, gan minerālvielas. Aktivizējot visus tos fizioloģiskos procesus, kas pavasarī notiek. Kokam "krava" – cukuri, minerālsāļi, hormoni, fermenti, viņi ir jānogādā no punkta A uz punktu B, tad tas ūdens ir tas, ar ko viņš spēj, var aiznest, pārvietot visu to, kas viņam jāpārvieto. Vai nu no saknēm uz lapām vai no lapām uz saknēm," stāstīja dendrologs Andrejs Svilāns.
Koks sāk "darboties", cilvēki to izmanto, un savā ziņā sulu iegūšanu no koka var salīdzināt ar asins notecināšanu, bet, ja to dara prātīgi un saudzīgi, tad koks necieš. Populārākie Latvijā ir bērzi un kļavas, lai gan teorētiski sulu var iegūt arī no citiem kokiem.
"Sulas tek tiem pašiem alkšņiem, bet diez vai tas mums garšos. Tiem tie cukuri ir, bet tā rūgtā garša nebūs tas, ko mēs būsim vēlējušies. (..) Arī lazdām kaut kas, arī krūkļiem, no eksotikas atkal – vīnogulājiem. Tāpēc vīnogulājus ir jāapgriež rudenī, nedrīkst atstāt uz pavasari, viņi ļoti sulo. (..) Ir jau vairāki, bet no tādiem, kas ir ar gastronomisku nozīmi, tik tiešām, mums ir tikai kļavas un bērzi," sacīja Svilāns.
Tajās noteica cukura līmeni, minerālvielu daudzumu, arī dažādu metālu klātbūtni, kā arī to, vai sula ir tīra, proti, vai nav pašķaidīta ar ūdeni, par ko nereti mēļo cilvēki.
Tāpat "Aizliegtais paņēmiens" vairākus rādītājus salīdzināja gan ar avotu ūdeņiem, kurus analizēja aizpagājušajā gadā, gan arī parasto veikalos nopērkamo ūdeni, kuriem analīzes ņēma vēl agrāk.
Kopumā pārbaudēm nodoti 11 sulu paraugi, tostarp pieci kļavu, seši bērzu sulas paraugi:
Kļavu sulas (piegādātājs, ieguves vieta)
- Jānis Bērziņš, Krimulda novads
- "Kainaži", Smiltenes novads
- Guntis Klūga, Auces novads
- "Indrāni”, Siguldas novads
- "Smilktiņi", Jaunjelgavas novads.
Bērzu sulas (piegādātājs, ieguves vieta)
- Lauris Vilcāns, Ķeguma novads;
- "Pakalni”, Baldones novads
- "Viesturi", Ķekavas novads
- Hardijs Nēgels, Smiltenes novads
- "Eiras", Ozolnieku novads
- "Priedītes", Dobeles novads.
Ko rāda analīžu rezultāti?
Saņemot laboratorisko analīžu rezultātus, raidījums "Aizliegtais paņēmiens" secina – sliktu ziņu šoreiz nebūs, bet tādas, ko vērts zināt, gan.
1. Sava veida higiēnas pārbaude – vai paraugos ir koliformas?
Lielā daļā paraugu ir gan, bet laboratorijas "Bior" vecākā uztura eksperte Inese Siksna uzreiz steidz nomierināt, ka satraukties par to nevajag – to daudzums ir pavisam neliels.
"Nu tas, kas tas varētu būt, piemēram, ka pudeļu korķīši varbūt ir glabāti kaut kur, kaut kā ir bijusi iespēja saskarties ar kādu netīrāku vidi vai rokas – kā elementāra lieta. Šo pudeļu aizskrūvēšanā vai pašas pudeles varbūt tās nav bijušas tīras. Šeit var redzēt, ka ir atšķirības, bet neviens no šiem daudzumiem nav tāds, kas apdraudētu cilvēka veselību," teica "Bior" speciāliste.
2. Speciāliste, spriežot pēc vispārējiem rādītājiem, norāda – neviena no šīm sulām nav bijusi šķaidīta ar ūdeni.
Tātad visa – gan kļavu, gan arī bērzu sula – ir tiešām šo koku sula un pircēji par to varot būt droši.
3. Cukura līmenis sulās (jau pēc garšas var just – kļavu sulām tas ir lielāks):
Vissaldākā kļavu sula no Siguldas novada "Indrāniem", vissaldākā bērzu – no Dobeles novada "Priedītēm". Iemesli atšķirībām var būt dažādi. Sulu tecinātāji norādīja, ka tas atkarīgs, no kuras puses kokam sulu tecina – dienvidu vai ziemeļu. Speciāliste norāda, ka arī videi var būt liela nozīme – tas secināts no iepriekšējiem pētījumiem.
"Tas, ko var redzēt - ka tās sulas, kas ir vāktas pilsētvidē, tajās būs mazliet vairāk cukura nekā tajās sulās, kas ir laukos. Skaidrojums ir, ka koksne no tā, ka viņam ir stress: stresa vide, stresa apstākļi, jācīnās ar šo te apkārtējās vides piesārņojumu, vienkārši producē vairāk cukura šī procesa ietekmē," skaidroja "Bior" speciāliste.
Gandrīz 24 grami uz vienu litru – tas ir šo analīžu lielākais rādītājs. Salīdzinājumam "Coca-Cola" klasiskajā versijā ir četras reizes vairāk cukura – 106 grami uz litru.
4. Kalcija līmenis (minerālviela):
Redzams, ka vidēji arī kalcija kļavu sulās ir vairāk nekā bērzu. Visbagātākā ar to "Smilktiņu" kļavu sula – 96,3 miligrami uz litru. Daudz vai maz? Un šeit salīdzinājumam raidījums izmanto iepriekšējos raidījumos veiktās analīzes dažādiem veikalos nopērkamajiem ūdeņiem, kā arī avotu ūdens analīžu rezultātus no dažādām vietām Latvijā.
Veikalā nopērkamā ūdenī kalcija vidējais rādītājs – 20 miligrami uz litru, piemēram, "Mangaļos" bija 17. Tātad gan kļavu, gan bērzu sulās ir ievērojami vairāk.
Avotu ūdeņos vidēji bija 110 miligrami uz litru, maksimālais rādītājs pat 120. Tātad ar kalciju avotu ūdens gan kļavu, gan arī bērzu sulām ir priekšā.
5. Kālija līmenis (minerālviela)
Arī vidēji ar kāliju bagātākas ir kļavu sulas, visaugstākais rādītājs kļavu sulai no "Smilktiņiem" – 162,6 miligrami uz litru, kas ir trīs reizes vairāk nekā zemākajam bērzu sulu rādītājam. Bet, ja salīdzina ar veikalos nopērkamo ūdeni, tad šis rādītājs ir pat ļoti augsts. Veikalu ūdeņiem vidēji kālija īpatsvars bija 4 miligrami uz litru, visvairāk Ķekavas ūdenī – 8,8, vismazāk "Evian" – 0,2.
"Bior" speciāliste no "labajiem elementiem" uzturā izceļ kāliju:
"Jo Latvijas iedzīvotāji ēd par maz augļus un dārzeņus. Kālijs ir viens no tiem elementiem, kurš mums palīdz balansēt to daudzumu sāls, ko mēs esam uzņēmuši.
Kālijs organismā ir vajadzīgs. Bērzu un kļavu sulas abās divās kālijs ir atrodams."
6. Magnijs (minerālviela).
Redzams, ka bērzi ar magniju ir bagātāki. Labākais rādītājs kļavām 14,4, bet bērziem 21,5. Iespējams, tas saistīts ar to, ka kļavu sulas paraugos jau gāja uz beigām, bet bērzu tikai sākās. Speciālistu vidū ir pieņēmums, ka sākuma sulas ir augstvērtīgākas, jo koks pašā sākumā pārvada vairāk vielu.
Salīdzinājumam: fasētajā veikalu ūdenī magnija faktiski nav. Tas nozīmē, ka sulas ar to ir vērtīgākas. Bet, ja līdzās liek avotu ūdeni, tad avoti tomēr uzvar.
Vidējais magnija rādītājs avotu ūdeņos bija 30 miligrami uz litru, bet Siguldas "Saltavotā" magnijs bija pat 44 miligrami uz litru – divas reizes vairāk.
Magniju kā ļoti vērtīgu minerālvielu nereti pievieno arī mākslīgajiem vitamīnu dzērieniem, kas domāti sportotājiem. "Mangaļi Magnesium" magnija daudzums – 280 miligrami uz litru, "Vitamin Performance" – apmēram 500 miligrami uz litru.
Šeit netiek līdzi ne tikai bērzu sulas, bet arī Siguldas "Saltavots". Tiesa, vitaminizētajos dzērienos šī viela tiek pievienota mākslīgi,
bet sulas un avots tomēr nāk no dabas, kas garantē lielāku vielas uzsūkšanos organismā.
7. Dzelzs (makroelements).
Avota ūdeņos bija ļoti neliels tā īpatsvars, lielākoties zem 0,020 miligramiem uz litru. Fasētajā ūdenī vēl mazāk pat zemāk par 0,010, bet kļavu un bērzu sulās tas bija:
Redzams, ka sešos paraugos no 11 arī šeit dzelzs līmenis ir ļoti zems. Divi paraugi ir 0,03, kas arī nav daudz. Bet salīdzinoši daudz ir divos paraugos – bērzu sulās no "Priedītēm" un kļavu sulā no Gunta Klūgas. Pēc dzeramā ūdens standartiem, tas būtu par daudz, bet ne kļavu, ne bērzu sulām šādi standarti nav noteikti.
Bet ko tas varētu nozīmēt, ka ir tik daudz dzelzs? "Bior" speciāliste sprieda:
"Viena no tām interesantajām lietām, ko varbūt būtu vērts skatīties un mēģināt sasaistīt, ir tas, ar kādu metodi tirgotājs ir ieguvis šo savu paraugu, jo metodes ir ļoti daudz un dažādas.
Vai nu tās tiek pārmantotas ģimenē, vai kā citādi tiek izmantoti dažādi rīki, ar ko mēs iegūstam šo sulu, un iespējams, ka tas daudzums ir mainīgs tieši šī iemesla dēļ."
"Aizliegtais paņēmiens", viesojoties pie Gunta Klūgas, novēroja, ka viņa saimniecībā sula tecināta pa metāla reni, un tā ir viņa tehnika. Citos gadījumos, iespējams, tiek izmantota plastmasa, un tad dzelzij nav kur rasties. Vai arī, kā norāda "Bior" speciāliste, jautājums, kurā brīdī sula ņemta un kādas vielas tobrīd koks pārvadījis.
8. Mangāns
Par šādu vielu ir dzirdēts mazāk, bet arī tā esot svarīga. Pēc Veselības ministrijas informācijas, šis makroelements organismā aktivē oksidācijas procesus, veicina augšanu un piedalās asinsradē.
Tātad labi, bet tajā pašā laikā dzeramajā ūdenī ir noteikta tā vēlamā norma – ne vairāk kā 50 mikrogrami uz litru. Avota ūdeņos mangāna faktiski nebija, arī fasētajā nē, bet sulās tas bija:
Trīs un četrciparu skaitļi, desmitiem reižu vairāk nekā iepriekš minētā dzeramā ūdens norma. Tātad mangāna gan kļavu, gan arī bērzu sulās ir ļoti daudz. Bet tas ir labi vai tomēr ir kādi riski? "Bior" speciāliste norāda, ka gluži piecus litrus dienā šīs sulas dzert nevajadzētu. Arī bērni nav pārāk jādzirdina. Citādi var būt galvassāpes, reiboņi.
"Aizliegtā paņēmiena" kopējais secinājums – minerālvielu ziņā noteikti ir vērts dzert kā kļavu, tā arī bērzu sulas, un taisnība ir – ka veselībai tās varētu kalpot gana labi. Plus vēl arī tāds, ka līdz ar šīm vielām tiek uzņemts arī šķidrums, kas arī ir labi.
