ĪSUMĀ:
- Ziņojumā piedāvāts no izdienas pensiju loka izslēgt virkni profesiju.
- Viena no idejām arī daļai profesiju šo pensiju piešķirt uz noteiktu laiku.
- Ziņojums vispirms vēl jāakceptē valdībai un jāgatavo likumprojekts.
- Ir gan pamats bažām, jo pret ieceri iebilst faktiski visas iesaistītās iestādes.
- Izdevumi izdienas pensijām šā gada budžetā jau ir ap simt miljoniem eiro.
- Latvijā izdienas pensiju saņēmēju pulks ir viens no plašākajiem Eiropā.
- Viens no mēģinājumiem sakārtot izdienas pensiju jomu izgāzās jau pirms 10 gadiem.
Piedāvājums ietver atteikšanos no izdienas pensijām tiem, kuri dažādos dienestos veic pēc būtības atbalsta funkcijas, piemēram, lietveža, grāmatveža vai citas. Tāpat piedāvājums no izdienas pensiju loka izslēgtu tādas grupas kā prokurorus, tiesnešus, diplomātus un neatliekamās palīdzības mediķus, bet samazinātu izdienas pensiju saņemšanas laiku radošo profesiju pārstāvjiem.
Balstoties uz šo ziņojumu, kas vispirms būs jāakceptē valdībai, būs jāsagatavo arī attiecīgs likumprojekts. Tomēr ir pamats bažām par to, cik sekmīgs būs šis process, jo pret ieceri pamatīgus iebildumus izteikušas faktiski visas iestādes, uz kurām pārmaiņas attiektos.
Latvijā izdienas pensiju saņēmēju pulks ir viens no plašākajiem Eiropā. Un tie ir ne vien iekšlietu sistēmā vai armijā dienošie, bet arī prokurori, tiesneši, specdienestu darbinieki, diplomāti, neatliekamās palīdzības mediķi, orķestru, koru un teātra mākslinieki.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) ir viens no vairāk nekā desmit tūkstošiem izdienas pensiju saņēmējiem. Pērn līdz ar 80 tūkstošiem eiro ministra gada algu viņš izdienas pensijā saņēmis vēl deviņus tūkstošus eiro. Puntulis pensiju saņem kopš 2019. gada, kad kļuva par kultūras ministru. "Es neturpinu savas gaitas savā pamatprofesijā kā operdziedātājs, un ja arī ministra darbības laikā trīs sezonas esmu salīdzinoši aktīvi dziedājis Nacionālā operā, tad par to neesmu saņēmis atalgojumu, nevienu santīmu," norāda Puntulis.
Ziņojumu apspriež tikai neformāli
Kad pirms diviem gadiem vēl iepriekšējā valdība aiz slēgtām durvīm sprieda par iespējamo budžeta izdevumu pārskatīšanu, viens no uzdevumiem bija arī līdz 2022. gada beigām Pārresoru koordinācijas centram sagatavot priekšlikumus jauna izdienas pensiju modeļa izstrādei.
Tagad ziņojums ir gatavs. Tomēr pagaidām to apspriež tikai neformāli, un nav skaidrs, kad tas varētu nonākt valdības oficiālajā dienaskārtībā. Labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") par to runāt nevēlas, un arī nesola būt procesa iniciators: "Šobrīd nē, es gribu saprast, kas ir izpētīts, izanalizēts. Labklājība neatbild ne par iekšlietām, ne par Kultūras ministrijas cilvēkiem, ne par NBS."
"De facto" bija iespēja ielūkoties ziņojumā. Tajā piedāvāts no izdienas pensiju saņēmēju loka izslēgt visus, kuru pienākumi saistīti ar atbalsta funkcijām, piemēram, grāmatvedību, finansēm, IT risinājumiem un tamlīdzīgi. Tāpat viena no idejām ir daļai profesiju izdienas pensijas piešķirt tikai uz noteiktu laiku – līdz sešiem gadiem, lai pārkvalificētos un mudinātu no jauna iekļauties darba tirgū.
Tam, ka izdienas pensiju joma jāpārskata, kultūras ministrs piekrīt, tomēr viņaprāt kultūras nozarei īpašais atbalsts ir saglabājams.
"Droši vien, ka man ir jābūt egoistiskam un jāsaka, citu ministriju rīcībā esošais saraksts noteikti būtu prioritārāk pārskatāms nekā Kultūras ministrijas, bet jā, šis ir darbs, pie kā visi mēs kopā varētu ķerties klāt, lai tas būtu gan jēgpilni, gan valstiski atbildīgi," saka Puntulis.
Reformas autori piedāvā precizēt izdienas pensiju saņēmēju loku, to iedalot divās grupās. Pirmā būtu saistīta ar paaugstinātu risku dzīvībai un veselībai, turklāt tikai izpildoties noteiktiem kritērijiem. Bet otra grupa ietvertu tos, kuru profesionālās iemaņas ar laiku mazinās vai zūd, un tas vistiešāk attiektos uz kultūras nozares pārstāvjiem.
Un pie šāda scenārija pie izdienas pensijām no jauna tiktu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētāji un pašvaldību policisti, bet tās vairs nebūtu prokuroriem, tiesnešiem, mediķiem, iespējams, arī diplomātiem.
Taču jau tagad var prognozēt, ka diskusijas par reformu būs smagas, jo ziņojuma saturam iebilduši visi dienesti, uz kuriem pārmaiņas attiektos.
"Es vēlreiz saku, – tie premjera izteikumi un Finanšu ministrijas diskusijas par šo tēmu, – tās šobrīd uzlikušas ļoti daudz jautājuma zīmju cilvēkiem, kas strādā valsts iekšējai drošībai, tas mani zināmā mērā baida. Ja tev nav sagatavota sistēma, kas dod motivāciju, tad labāk necilāt šobrīd," atzina iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts").
Viens no mēģinājumiem sakārtot izdienas pensiju jomu, tostarp, ceļot saņēmēju vecumu un mazinot saņēmēju loku, bija jau pirms desmit gadiem. Taču tas cieta fiasko, iesprūstot pie koncepcijas ar pieciem pārmaiņu scenārijiem. Apdrukātais papīrs palicis plauktos. Un kopš tā laika būtiskākā izmaiņa ir tā, ka izdienas pensiju saņēmēju skaits audzis par aptuveni 50%. Izdevumi izdienas pensijām šā gada budžetā jau ir ap simt miljoniem eiro.
"Mums ir arī virkne pārsteigumu sociālajā sfērā, sociālā sfēra iedeva savas prognozes. Mēs redzam, ka izdienas pensijas izdevumi dubultojas, un es aicinātu šo jautājumu pārskatīt nākotnē. Par to mums ir jādomā, mēs to vienkārši nevarēsim pacelt," tā 6. aprīļa valdības sēdē, kurā tika skatīta "Latvijas Stabilitātes programma 2023.–2026. gadam" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Atšķirībā no virknes Eiropas Savienības valstu, kur speciālo pensiju saņemšanas robeža bieži ir no 60 gadu vecuma, Latvijā šādas tiesības bieži ir no 50 gadu vecuma vai pat vēl krietni agrāk. Turklāt aptuveni 75% izdienas pensiju saņēmēju visbiežāk darba gaitas turpina, tiesa gan, lai saņemtu algu un izdienas pensiju vienlaikus, darbavieta tiek nomainīta.
"Mēs no Valsts kontroles puses esam norādījuši uz to, ka šī politika nonāk pretrunā ar valsts pensiju politiku, bet kādi pasākumi ir veicami, revīzija ir pabeigta 2017. gadā, kopumā kustība un progress šo jautājumu virzībā līdz šim nav sasniegts," atzīst Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
Ziņojumā ne tā autori – Pārresoru koordinācijas centrs, bet Labklājības ministrija – savos komentāros piedāvā celt vecumu, no kura būs iespējams doties izdienas pensijā. Tāpat tiek piedāvāts pārskatīt arī izdienas pensijas apmērus, to vairāk pietuvinot vecuma pensijai.
Ziņojums vispirms būs jāapstiprina valdībai un, kad tas būs noticis, paša likumprojekta sagatavošanai būs dots laiks vēl seši mēneši.
Visi gan ir vienisprātis, ka izmaiņas izdienas pensiju saņemšanā nevarētu attiecināt uz jau tagad noteiktās profesijās strādājošajiem. Bet valsts uzņemtās saistības pret izdienas pensiju izmaksu nākotnē jau pārsniedz četrarpus miljardus eiro.
