Galvenais pēc gūsta – būt drošībā
"Mūs saņēma ciet 2022. gada maijā. Uz bunkuru šāva ar ieročiem. Divas sievietes guva traumas un nomira uz manis. Es joprojām nesaprotu, kā man tajā situācijā izdevās palikt dzīvai," stāsta Gerda.
Mēs varam atbalstīt Ukrainu ar ziedojumiem
Ukrainas tautai joprojām ir vajadzīga praktiskā palīdzība, tādēļ Latvijas sabiedriskie mediji sadarbībā ar Ziedot.lv aicina ziedot akūti nepieciešamo lietu iegādei.
Ziedot iespējams, zvanot pa tālruni 90204020 (maksa par zvanu – 1,50 eiro ar PVN) vai tiešsaistē ziedot.lv/ukrainai.
Visu saziedoto naudu sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā novirzīs Ukrainas atbalstam.
Vienības "Azov: kareive Gerda, aizstāvot Mariupoli, guva galvas un ceļgala traumu, taču medicīnisko palīdzību saņēmusi vien gadu vēlāk. Divas nedēļas pēc viņas ievainojuma Ukrainas armijas virspavēlnieks norādīja "Azov" kaujiniekiem padoties, un tā Gerda kopā citiem karavīriem nonākusi gūstā, kur pavadījusi gadu.
"Nekad neesmu domājusi, ka tā dzīvē notiks. Gūstā mūs turēja ar visiem iespējamajiem pārkāpumiem. Pieejas informācijai mums nebija. Starptautiskos ārstus nepielaida, "Sarkanais krusts" bija tikai vienu reizi. Es tur arī piedzīvoju visus, tā teikt, "priekus" – fizisko vardarbību, spīdzināšanu nopratināšanas laikā, kas notika arī tāpat vien izklaides pēc," atceras Gerda.
Pērnā gada maijā Krievija ar Ukrainu veica karagūstekņu apmaiņu. Viņu vidū bijusi arī Gerda, kura nonākusi slimnīcā, kur viņu izmeklējuši un veikuši operācijas. Decembrī Gerda nonākusi Latvijā, kur pēc skaudrās un psiholoģiski smagās pieredzes rehabilitējas Sociālās integrācijas valsts aģentūrā. Tur viņa saņem nomierinošas procedūras, masāžas, apmeklē ūdens aerobiku un strādā ar psihologu.
Gerda atzīst – karavīriem pēc būšanas gūstā galvenais ir atrasties drošībā:
"Gūsts un pirms tā arī trīs mēnešu aplenkums un regulārās apšaudes radījušas pēctraumatiskā stresa sindromu, kas ir daudziem no mums un kas tik ātri un viegli nepāriet. Ar to vajag strādāt. Protams, ir arī miega problēmas.
Psiholoģiskā rehabilitācija palīdz pārslēgt uzmanību. Tad, kad cilvēks izjūt stresu, jo īpaši frontē, ļoti nepieciešams kādu laiku būt mierīgā gaisotnē.
Ir pētījumi, kās parāda, ka rehabilitācija traucē attīstīties hroniskām slimībām. Ja skatās ASV statistiku, ļoti daudzi kara veterāni kādu laiku pēc karadarbības taisa pašnāvību, tāpēc psiholoģiskā rehabilitācija karavīriem ir ļoti svarīga."
Autobuss ar cietušajiem – Latvijā reizi mēnesī
Gerda ir viena no aptuveni 240 Ukraiņu karavīriem, kas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ārstējas un rehabilitējas Latvijā. Patlaban valstī palīdzību saņem 40 karavīru. Labdarības projekta "M-Help" organizators Arvis Rekets norāda, ka Latvijā ievainotie ārstējas Gaiļezera un Stradiņa slimnīcās, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, rehabilitācijas centrā "Vaivari" un Sociālās integrācijas valsts aģentūras medicīnas centrā, kur palīdzību saņem arī Gerda.
"Cilvēki nāk caur Ukrainas Veselības ministriju. Mums ir divi medicīnas autobusi. Tie ir autobusi, kas aprīkoti ar visu dzīvībai nepieciešamo iekārtu un profesionāliem mediķiem pa ceļam. Ļoti garos gabalus autobusā var veikt gan guļus, gan sēdus. Apstākļos, kad lidojumi virs Ukrainas nav iespējami, bet tajā pusē ir jāveic tūkstošiem kilometru ir vislabākais variants," norāda Rekets.
Autobusi ar cietušajiem Ukraiņu karavīriem Latvijā ierodas reizi mēnesī.
No aptuveni 240 ievainotajiem, kurus Latvija līdz šim ir uzņēmusi, vairāk nekā puse ārstējušies aptuveni mēnesi, bet ir arī tādi, kuri palikuši pat gadu.
"Pašā kara sākumā plūsma varbūt bija daudz lielāka, bet tagad tā ir stabilizējusies. Mēs ņemam to skaitu cilvēku, ko Latvija tā saprātīgi ar savu resursu var paņemt. Ir citas valstis, kas ņemt kvantitatīvi ļoti daudz – Nīderlande, Dānija, ASV, Izraēla," stāsta Rekets.
Latvijas īpatnība, pēc viņa vārdiem, ir tā, ka mēs uzņemam pacientus, kuri ilgstoši ārstējas un kuri Ukrainas kolēģiem ļoti ilgi aizņemtu slimnīcu resursus. "Tāpēc Latvijā, kur kara nav, mēs to varam izdarīt un šādi palīdzēt ukraiņiem, nevis kvantitātē, bet tieši kvalitātē," norāda Rekets.
Pēc karavīru atveseļošanās projekta pārstāvji palīdzot viņus nogādāt atpakaļ Ukrainā. Marta vidū dzimtenē atgriezties taisoties arī Gerda, kura plāno palīdzēt kara veterāniem, lai sadarbībā ar citām valstīm saviem bruņotajiem spēkiem palīdzētu nodrošināt kvalitatīvu medicīnisko un psiholoģisko palīdzību ārvalstīs, taču, kā saka "azoviete" , kara laikā tas būs izaicinoši.
