Tomēr šī bieži aizmirstā valsts nostūra skaistums ir maldinošs: apvidus pie austrumu robežas ar autoritārā režīma pārvaldīto Baltkrieviju ir kļuvis par karsto punktu, jo Latvijai pie savām ārējām Eiropas Savienības un NATO robežām bija jātiek galā ar lielāku skaitu migrantu grupu no trešajām valstīm.
Ieradušies no Irākas, Sīrijas, Afganistānas un citām nemierīgām vietām, lielākā daļa migrantu tika ar nolūku un sistemātiski sūtīti pēc Minskas rīkojuma, lai izdarītu spiedienu uz Rietumiem un radītu politisko spriedzi, tādējādi atriebjoties par Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām.
Nelegālā migrantu pieplūduma dēļ Latvija pastiprināja savas 172 kilometrus garās robežas ar Baltkrieviju aizsardzību un paātrināja žoga būvniecību tajos sektoros, kur robeža iepriekš bija maz aizsargāta. Darbi iet uz priekšu – fiziskās barjeras būvniecība ir pabeigta. Tagad turpināsies robežas sektoru pie publiskajiem ūdeņiem nostiprināšana – tiks uzcelts žogs, piebraucamie ceļi un patrulēšanas joslas. Žoga būvniecību gar visu austrumu robežu ar Baltkrieviju un Krieviju paredzēts pabeigt līdz 2025. gada sākumam. Pēc tam būs nākamais posms, kurā tiks uzstādītas videokameras, sensoru sistēmas un cits aprīkojums.
Kopā ar žurnālistiem un filmēšanas grupām no Šveices un Vācijas sabiedriskajām raidorganizācijām LSM nesen divas reizes apmeklēja robežas sektoru pie Silenes,
lai noskaidrotu situāciju pie Latvijas un Baltkrievijas robežas un to, kā sokas ar ārējās drošības infrastruktūras pastiprināšanu. Abas reizes žurnālistu grupām lūdza iekāpt robežsardzes oficiālajā transportlīdzeklī, jo ar savu auto nav atļauts piebraukt pie robežas žoga. Tā ir teritorija ar ierobežotu piekļuvi.
"Ir jāsaņem īpaša atļauja, lai iekļūtu teritorijā, kas atrodas divu kilometru platajā pierobežas joslā," paskaidroja robežsargs Vladimirs Šersts, piebilstot, ka šādus noteikumus paredz pastiprinātais robežapsardzes režīms.
Iebraucot pierobežas joslā
Braucot kopā ar Šerstu un viņa kolēģiem pa sniegotajiem, slidenajiem ceļiem cauri laukiem un mežiem, Latvijas robežsargi sākumā šķiet mazrunīgi. Nav nekāds brīnums – dzīvojam izaicinājumu pilnā un saspringtā laikā. Bet mazpamazām šo braucienu laikā viņi kļūst atvērtāki un pastāsta vairāk par savu ikdienas darbu un situāciju pie robežas, lai gan joprojām pievērš uzmanību katram vārdam, ko viņi saka starptautiskajiem viesiem, kuri pavada viņus patruļā pie robežas ar Baltkrieviju, kas atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā un Aleksandra Lukašenko vadībā ir cieša Kremļa sabiedrotā.
Tas, kas agrāk bija parasts uzdevums, tagad ir vairāk nekā tikai rutīnas darbs un tiek veikts atbilstoši īpašai riska analīzei.
"Viss ir atkarīgs no situācijas," sacīja Šersts, neieslīgstot detaļās par to, cik bieži robežsargi dodas patruļās un cik daudzi cilvēki ir iesaistīti.
"Mēs dodamies patruļās, ja ir kādi incidenti, un mēs dodamies patruļās, ja incidentu nav." Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta struktūrvienības galvenais inspektors vairāk teikt nevēlas un droši vien arī nedrīkst. Viņš neizpauž detaļas par to, ko robežsargi dara pie robežas.
Pēc kādu 15 minūšu brauciena no robežsardzes priekšposteņa Silenē pa piesnigušajiem, galvenokārt valstij piederošajiem mežiem, kas šķiet paradīze savvaļas dzīvniekiem un – parastos apstākļos – arī vietējiem sēņotājiem un ogotājiem, mēs ieradāmies pie robežas. Kurā sektorā – to Šersts un viņa kolēģis atklāj negribīgi drošības apsvērumu dēļ. Uzmetot acis mobilajam telefonam, varētu noskaidrot atrašanās vietu, taču robežsargi iesaka tālruni izslēgt vai vismaz noregulēt lidojuma režīmā. Citādi datus no telefona var ierakstīt un uzzināt Baltkrievijā, viņi brīdināja, norādot, ka informācijas un kiberkarš ir vēl viena liela problēma pierobežā un ikdienas realitāte robežsargiem.
Esam sasnieguši galamērķi un izkāpuši no auto, Šersts tagad rāda uzcelto nožogojumu. "Šeit jūs varat redzēt pastāvīgo žogu, bet aiz tā – pagaidu žogu. Tā ir kā pirmā drošības līnija," viņš paskaidroja.
Dzeloņstiepļu ruļļi tika izvietoti kā ātrs risinājums daudzos robežas sektoros pēc tam, kad 2021. gadā notika situācijas pie ES austrumu robežas krasa eskalācija. Tūkstošiem cilvēku, kam bija doti norādījumi Lietuvas, Polijas un Latvijas pierobežā, mēģināja nelegāli iekļūt ES.
Hibrīduzbrukums no nedraudzīgiem kaimiņiem
Lai gan sākumā Latviju tas skāra mazāk nekā Poliju un Lietuvu, situācija mainījās 2023. gadā. Vasaras beigās un rudenī Latvijas robežsargi fiksēja rekordlielu migrantu skaitu, savukārt nelegālo robežas šķērsošanas mēģinājumu skaits abās pārējās valstīs bija būtiski samazinājies. Viens no tā iemesliem bija pastāvīgais žogs, kas jau bija uzbūvēts pie to robežām, kamēr Latvijā žoga būvēšana vēl turpinās, jo tā celšana tika atlikta vairākus gadus. Tas ir padarījis Latviju par potenciālu vājo punktu reģionā un pašreizējo migrācijas krīzes priekšējo līniju pie ES austrumu robežas līdz ar Somiju, kas pēdējā laikā konstatējusi, ka strauji pieaudzis migrantu bez dokumentiem skaits, kas ierodas pie tās robežas ar Krieviju.
2023. gadā tika novērsti turpat 14 000 mēģinājumi nelegāli ierasties Latvijā no Baltkrievijas teritorijas, un tas bija gandrīz divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pēc Šersta teiktā, atsevišķās dienās tika reģistrēti līdz pat 250 nelegālas robežšķērsošanas gadījumi. Agrākos laikos Silenes robežsardzes postenī gada laikā netika fiksēti daudzi šādi gadījumi. Cigarešu un alkohola kontrabanda bija daudz lielāka problēma šajā reģionā, kur ir augsts bezdarba līmenis un zemas algas. Bet tagad tas palicis pagātnē: pastiprinātās robežapsardzības sistēmas darbības dēļ kontrabandistiem robežu gandrīz nav iespējams šķērsot.
Decembrī bija sals un sniegs, tāpēc pēdējā mēneša laikā mēģinājumu nelegāli šķērsot robežu skaits būtiski sarucis.
Bijuši pat periodi, kad šādi gadījumi nav fiksēti dienām ilgi. Taču Latvijas amatpersonas uzsver, ka tas varētu būt tikai pārtraukums un ka būtu nepareizi uzskatīt, ka viss ir beidzies.
"Kad hibrīduzbrukums no nedraudzīgajiem kaimiņiem varētu turpināties, ir grūti prognozēt, tāpēc Latvija saglabā pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu," decembra beigās uzsvēra iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Migrācijas dēļ Baltkrievijas pierobežā tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas pagarināta vairākas reizes, kā arī tika pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms. Lai varētu nosūtīt vairāk personāla apsargāt robežu, septembra vidū valdība nolēma līdz turpmākajam rīkojumam slēgt Silenes kontrolpunktu – vienu no diviem kontrolpunktiem uz robežas ar Baltkrieviju.
Robežsargi ir saņēmuši papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas, kā arī viņiem sniedza palīdzību kolēģi no Lietuvas un Igaunijas, nosūtot savas vienības uz Latvijas un Baltkrievijas robežu.
Atturēšana no nelikumīgas ierašanās valstī vai atgrūšana?
Latvijas robežsardze arī ieguvusi tiesības nosūtīt atpakaļ migrantus, kuri nelegāli ierodas valstī no Baltkrievijas. 2023. gada vasarā Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētos grozījumus Valsts robežsardzes likumā, kas legalizēja šādu praksi valdības izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos.
Robežsargi, kas šādi rīkojas jau kopš 2021. gada vasaras, tagad oficiāli drīkst "neļaut personai ieceļot valstī tam neparedzētā vietā un laikā (ja nepieciešams, atbilstoši iespējām sniedzot personai primāro nodrošinājumu), ja nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi, kuru dēļ tūlītēja ieceļošana ir nepieciešama", teikts grozītajā Valsts robežsardzes likumā.
Pasākumi, kurus robežsargi var izmantot, ietver tiesības lietot fizisku spēku vai draudus izmantot fizisku spēku, ja citiem līdzekļiem, lai novērstu ieceļošanu valstī tam neparedzētā vietā, nav panākumu.
Bēgļu tiesību organizācijas šādu praksi asi kritizē un dēvē par "pushbacks" jeb "atgrūšanu".
Jautāts, ko robežsargi dara, kad sastopas ar migrantiem, kas mēģina nelikumīgi šķērsot robežu, Šersts paskaidroja, ka viņi tiek apturēti un informēti, ka viņiem nav atļauts ieceļot Latvijā un viņiem ir jāatgriežas valstī, no kuras ieradušies.
Pēc robežsarga teiktā, lielākā daļa no viņiem brīvprātīgi dodas atpakaļ uz Baltkrieviju. Tikai "ļoti, ļoti retos gadījumos" migranti konfrontācijā pie robežas ir reaģējuši vardarbīgi. Šersts paskaidroja, ka īpaši tagad, ziemas laikā, tiek noskaidrots, vai migrantiem, kas bieži ir pārguruši un pārsaluši un kuriem ir tikai nelielas somas vai mugursomas, ir vajadzīga medicīniskā palīdzība. Ja tā ir nepieciešama, robežsargi izsauc ātrās medicīniskās palīdzības brigādi, kas tad noskaidro viņu fizisko stāvokli. Atkarībā no mediķu secinājumiem nekavējoties tiek pieņemts lēmums.
"Ja tas ir neaizsargāts cilvēks, mēs viņu aizturam humānu iemeslu dēļ un aizvedam uz aizturēto ārzemnieku centru Daugavpilī," sacīja Šersts.
2023. gadā Latvijā humānu iemeslu dēļ tika ielaisti vairāk nekā 400 cilvēki.
Visi pārējie robežšķērsotāji, kam nav nepieciešama medicīniskā palīdzība, tiek nosūtīti atpakaļ uz valsti, no kurienes ieradušies, viņus neidentificējot un nereģistrējot viņu personas datus. Mērķis ir viņus vienkārši atturēt un neļaut ierasties Latvijas un ES teritorijā, lai apņēmīgi parādītu Baltkrievijai, ka migrantu sūtīšanai, lai viņi šķērsotu robežu tam neparedzētās vietās, nav jēgas. Lai apturētu migrantu plūsmu, Polija un Lietuva rīkojas tāpat.
Ģeopolitiskā cīņa pie robežas
Bēgļu aizstāvjiem ir ļoti kritiska attieksme pret šiem likuma grozījumiem un pie robežas izmantoto praksi, jo, viņuprāt, tā tiek leģitimizēti pasākumi, kas ierobežo vai pat liedz iespējas ārzemniekiem lūgt patvērumu Latvijā. Nevalstiskā organizācija "Gribu palīdzēt bēgļiem" norāda, ka šī procedūra pārkāpj starptautiskās tiesības un cilvēkiem, kam vajadzīga starptautiskā aizsardzība, rada nopietnu sliktas izturēšanās risku.
Pēc projektu koordinatores Ievas Raubiško teiktā, migranti bieži atrodas pierobežā šausmīgos apstākļos bez pārtikas un pirmās nepieciešamības lietām.
Īpaši ziemā migranti ir bezcerīgā stāvoklī aukstuma un veselības problēmu dēļ.
Kamēr Latvijas robežsargi liedz migrantiem šķērsot zaļo robežu, Baltkrievijas varas iestādes neļauj viņiem atgriezties Minskā vai citās Baltkrievijas pilsētās un virza atpakaļ uz Latviju, LSM sacīja Raubiško, piebilstot, ka tādēļ migrantiem ir praktiski neiespējami sasniegt oficiālās robežšķērsošanas vietas, kur viņi varētu lūgt patvērumu.
Turklāt daudziem no viņiem vairs nav personas identifikācijas dokumentu, jo tos viņiem atņēmuši cilvēku kontrabandisti vai Baltkrievijas robežsargi, kas lika viņiem doties ES robežas virzienā, padarot viņus par daļu no plašākas ģeopolitiskās spēles. Ticis arī ziņots par nežēlīgu izturēšanos un vardarbību pret migrantiem robežas abās pusēs.
Sākot no 2021. gada, Baltkrievija atviegloja vīzu prasības "tūristiem" no Tuvajiem Austrumiem un veicināja čārterlidojumus uz Minsku, lai viņus aizvestu līdz robežai ar Latviju un neatstātu citu alternatīvu, kā mēģināt to šķērsot. Bet tagad, kopš 2022. gada otrās puses, lielākā daļa šo cilvēku ierodas Baltkrievijā caur Krieviju.
"Pamatā tas ir tikai cits maršruts, bet tas pats autobuss," LSM sacīja Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. Taču kādēļ gan migranti tagad netiek gluži vienkārši vesti uz Krievijas un Latvijas robežu? Rajevs pieļauj, ka Maskava grib turpināt izdarīt spiedienu uz Minsku, kā arī migrācijas krīzi padarīt par jautājumu, kas risināms starp Baltkrieviju un Latviju vai ES, pašai paliekot ēnā, – vismaz pagaidām.
Lai kādi būtu motīvi un iemesli migrācijas plūsmas virziena maiņai, nekas nav mainījies pašiem migrantiem. Nonākuši slazdā starp Baltkrieviju un Latviju, daudzi migranti nespēj izkļūt no robežzonas, pat ja to vēlas, saka bēgļu tiesību aizstāve Raubiško.
Lielākajai daļai no viņiem nav nepieciešamo lietu, lai uzturētos mežā un purvos ziemas apstākļos, un pat ar piemērotu apģērbu tas apdraudēs viņu veselību, dzīvību un drošību pēc vairākām aukstumā pavadītām dienām.
Jau saņemtas ziņas par vairākiem nāves gadījumiem, bet tie ir tikai aisberga virsotne, norādīja Raubiško, piebilstot, ka precīzs mirušo skaits nav zināms.
Kamēr varas iestādes publisko precīzu ikdienas statistiku par mēģinājumiem nelegāli ierasties Latvijā no Baltkrievijas, netiek publiskoti un nav pieejami dati ne par nāves gadījumiem pie robežas, ne par pazudušajiem. Raubiško ir saņēmusi informāciju par citiem upuriem un nāves gadījumiem, bet to nav iespējams apstiprināt. Pastiprinātā robežapsardzes režīma dēļ piekļuve pierobežai ir "ļoti ierobežota, tādas pat nav", viņa sacīja, piebilstot, ka tas nedod iespēju veikt neatkarīgu novērošanu nevalstiskajām organizācijām vai medijiem. Līdz ar to tie nespēj noskaidrot pilnu apmēru migrācijas problēmai, kas tiek risināta ar pasākumiem, kas ir uz likuma un Satversmes robežas.
Cik daudz cilvēku īstenībā mēģina šķērsot robežu?
Raubiško skaidro, ka trūkst oficiālo datu. Pēc viņas domām, publiskotais novērsto robežķērsošanas mēģinājumu skaits aizvadītajā diennaktī un kopējais skaits kopš gada sākuma nesniedz precīzu ainu par cilvēku skaitu pie robežas. Tā kā migrantiem tikai liek doties atpakaļ, bet viņus nereģistrē, daži no viņiem varētu būt mēģinājuši robežu šķērsot atkārtoti pat vienas dienas laikā. Līdz ar to statistika varētu sniegt skaitļus daļēji par tiem pašiem cilvēkiem, nevis par kopējo cilvēku skaitu, kas mēģinājuši šķērsot robežu.
"Mums nav pilnīgas informācijas par personām, kurām liek doties atpakaļ, un par to, kādos apstākļos tas notiek. Mēs arī nevaram sniegt humāno palīdzību robežas šķērsotājiem uz vietas," uzsvēra aktīviste, piebilstot, ka robežsargi spēj tikai virspusēji novērtēt migrantu neaizsargātību.
"Ātrā procedūra neļauj pilnīgi noteikt un novērtēt individuālos apstākļus," viņa sacīja, norādot, ka iepriekš uz robežas likts doties atpakaļ gan ģimenēm ar bērniem, gan nepilngadīgajiem, kurus nepavada pieaugušie.
Sākusies kā brīvprātīgo kustība 2015. gadā, "Gribu palīdzēt bēgļiem" aktīvi palīdz migrantiem, kas nonākuši grūtībās. Kopš Krievija 2022. gadā sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, tā ir kļuvusi par organizāciju ar gandrīz 20 darbiniekiem un palīdz ne tikai civilpersonām no Ukrainas, bet arī citiem migrantiem. Kad Baltkrievijas varas iestādes sāka organizēti nogādāt cilvēkus pie ES robežām un lika viņiem iet noteiktā virzienā, Raubiško kopā ar citiem aktīvistiem sāka censties parādīt Latvijas sabiedrībai cilvēku likteņus un emocionālās traumas, kas ir aiz "nelikumīgajiem robežas šķērsošanas mēģinājumiem".
Kad 2021. gada sākās migrantu pieplūdums, nevalstiskā organizācija sākumā aicināja ziedot. Tas deva iespēju nodrošināt karstas maltītes, apģērbu un pirmo medicīnisko palīdzību migrantiem, kas ieradās. "Tomēr Latvijā nemēģina viņus redzēt kā cilvēkus. Sabiedrības acīs viņi parasti ir objekti un tiek uzskatīti par draudu nacionālajai drošībai," viņa sacīja, piebilstot, ka pret cilvēkiem no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas ir arī etniski, rasistiski un reliģiski aizspriedumi. "Mēs esam pret šo cilvēku dehumanizāciju."
Kopā ar domubiedriem Raubiško ir aicinājusi sabiedrību ievērot starptautiskās tiesības attiecībā uz šiem cilvēkiem. Tas ne vienmēr ticis atzinīgi novērtēts: daži pat apsūdzējuši brīvprātīgo organizāciju, ka tā tiek izmantota kā instruments Kremļa atbalstītajā hibrīduzbrukumā, kuru īsteno Baltkrievijas režīms.
Kontrolēta migrācijas kustība
Migranti pierobežā ir sastapti dažādās vietās – ceļmalās, mežos vai ejot pāri laukiem. Jautāts par to, kā iedzīvotāji reaģē uz migrācijas krīzi, Šersts sacīja, ka tas satuvinājis vietējo kopienu un robežsargus. Pēc viņa teiktā, ja iedzīvotāji pamana migrantu pārvietošanos ne pārāk biezi apdzīvotā vietā, viņi nodod šo informāciju robežsargiem, bet paši neiejaucas.
Šersts dzīvo Daugavpilī, tāpat kā daudzi robežsargi. Viņi katru dienu brauc uz darbu un atpakaļ, mērojot aptuveni 30 kilometru attālumu pa šoseju, pa kuru pēc Silenes robežšķērsošanas vietas slēgšanas tikpat kā vairs nav satiksmes.
Latvijas robežsargs arī pamanījis izmaiņas Baltkrievijas robežsargu uzvedībā. Pirms dažiem gadiem oficiālie kontakti bijuši "ļoti labi" un sadarbība "ļoti augstā līmenī", bet tagad tikpat kā vairs nav nekādas sadarbības vai informācijas apmaiņas.
Robežas patrulēšanas laikā ir "ļoti, ļoti maza iespēja sastapt kādu no Baltkrievijas robežsargiem vai kādām citām struktūrām", teica Šersts,
piebilstot, ka, šķiet, vairs arī netiek izmantota no baļķiem uzbūvētā Baltkrievijas robežsargu zemnīca, kas redzama robežas otrā pusē.
Tomēr tas nenozīmē, ka Baltkrievijas dienesti pierobežā nav aktīvi. Pēc Latvijas robežsargu teiktā, migranti, kas mēģina šķērsot robežu, saņem norādījumus, aprīkojumu un palīdzību no Baltkrievijas amatpersonām. Mēģinot sagāzt dzeloņstiepļu žogu, izmantoti baļķi un zari, un arī jaunuzbūvētā pastāvīgā nožogojuma pabeigtajos sektoros bijuši mēģinājumi žogu bojāt un iznīcināt. Par šādiem gadījumiem saņemtas ziņas arī no Polijas un Lietuvas.
"Viņi izmantoja šķēres metāla griešanai un metāla zāģus, bet nevienam cilvēkam, ko mēs pamanījām, nekā tāda līdzi nebija. Tāpēc mēs domājam, ka viņi saņēma palīdzību no Baltkrievijas, jo mēs arī neatradām nekādu aprīkojumu žoga tuvumā," teica Šersts. Jautāts, vai viņš ir redzējis, kā Baltkrievijas robežsargi grūž migrantus žoga virzienā vai izmanto vardarbību pret viņiem, Šersts atbildēja: "To nav fiksējušas kameras, un tas nav redzams fotoattēlos. Un parasti tie, kuri, domājams, viņiem palīdz, nevalkā formastērpus. Viņi vienkārši ir tumšā apģērbā."
No Baltkrievijas uz Vāciju
Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs, kurš uzskata spiedienu uz robežas par "hibrīddraudiem" un "nepārprotami izplānotu akciju", sarunā savā kabinetā ir atklātāks un pievēršas lietas būtībai.
"Mēs redzam Baltkrievijas robežsargu un drošības dienestu pastāvīgu klātbūtni tur, kur ir šie cilvēki pie robežas. Viņi pastāvīgi viņus novēro un kontrolē viņu pašreizējo atrašanās vietu un maršrutus, kā izkļūt cauri robežai," viņš teica, norādot, ka migrantu rīcība nav spontāna.
"Tas tiek darīts ar Baltkrievijas robežsargu pilnīgu atbalstu, viņi to pārrauga un kontrolē." Ne Baltkrievijas Ārlietu ministrija, ne Baltkrievijas robežsardze neatbildēja uz LSM lūgumu to komentēt.
Taču ne tikai Baltkrievijas pusē migranti saņem palīdzību un atbalstu. Kad viņi pāri robežai ir nonākuši Latvijā, viņi parasti gaida mežā, slēptuvēs vai ceļu krustojumos, līdz pēc viņiem ierodas cilvēku kontrabandisti, lai aizvestu uz Rīgu vai tieši uz Vāciju.
"Tā pašlaik ir mūsu lielā problēma," sacīja Šersts. "Daudzi palīgi mēģina tikt pie vieglas naudas un nelegāli aizvest šos cilvēkus tālāk uz Eiropu." Katrs migrants parasti samaksā lielu summu par ceļojumu no savas valsts uz ES, un neviens to nespēj noorganizēt pats. Lielākajai daļai no viņiem ceļojums tomēr beidzas pie robežas vai aizturēto ārzemnieku centrā.
Robežsargu pieredze liecina, ka vairākums robežas šķērsotāju nevēlas par katru cenu sasniegt Latviju un tur palikt. Viņu nolūks ir pēc iekļūšanas ES drīzāk doties uz Rietumeiropas valstīm un lūgt tur patvērumu, un daudziem migrantiem, kas meklē labāku un drošāku dzīvi, galvenais galamērķis ir Vācija. Daži no viņiem pat domā, ka viņi jau ierodas Vācijā, kad šķērso robežu, LSM pastāstīja kāda Latvijas robežsardzes amatpersona, piebilstot, ka Baltkrievijā migrantiem bieži tiek sniegta nepatiesa informācija, un viņi ir ļoti pārsteigti, kad uzzina, kur nonākuši.
"Viņi pat nezina, kas ir Latvija un kur tā atrodas," amatpersona apraksta savu personīgo pieredzi, kas gūta, sarunājoties ar migrantiem pie robežas.
Latvija mēģina stāties pretī kontrabandas problēmai, pastiprinot pierobežas novērošanu un patrulēšanu. "Mēs pārbaudām apkārtni un izveidojam kontrolpunktus, lai pārbaudītu aizdomīgas automašīnas, to vadītājus un visu pārējo, lai atrastu šos palīgus," Šersts paskaidroja, piebilstot, ka operācijās pie Latvijas un Baltkrievijas robežas, lai nogādātu ES trešo valstu pilsoņus, iesaistītas visa veida automašīnas un dažādu valstu pilsoņi. Starp pasākumiem ir nejaušas individuālas transportlīdzekļu pārbaudes pierobežā, kad policija lūdz autovadītājus uzrādīt dokumentus un paskaidrot iemeslu, kādēļ viņi atrodas šajā apkārtnē. To piedzīvoja LSM un ārzemju žurnālists, braucot pa grantētu lauku ceļu.
Latvieši kā nelegālo migrantu šoferi
Tādu pašu vērtējumu kā Šersts sniedz arī Jānis Sproģis. Kopā ar kolēģiem no raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" Latvijas Televīzijas pētnieciskais žurnālists veica drosmīgu izmeklēšanu un atmaskoja starptautiskos cilvēku kontrabandas tīklus, kas aktīvi vervē šoferus.
"Galvenais pārsteigums bija, cik plašs un "populārs" ir šis tā dēvētais bizness pie Latvijas robežas," viņš sacīja par pētījuma "Sapnis par Vāciju" rezultātiem. "Mēs noskaidrojām, ka pierobežā darbojas apmēram divdesmit grupas."
Atsaucoties uz aizdomīgiem sludinājumiem saziņas platformā "Telegram", kuros tika steidzami meklēti šoferi, Sproģis un viņa kolēģi nonāca kontaktā ar cilvēku kontrabandistiem, kas viņiem piedāvāja 1600 eiro par to, lai migrantu grupu aizvestu no meža Baltkrievijas pierobežā līdz Vācijai, vai, precīzāk sakot, līdz robežtiltam, kas ved uz Frankfurti pie Oderas. Vēl viena iespēja ir aizvest cilvēkus no meža uz dažām mājām, kas atrodas tālāk no robežas ar Baltkrieviju. Abos gadījumos samaksa tiktu saņemta tikai pēc uzdevuma izpildes, un tā būtu kriptovalūtā.
Cilvēki, kas ir iesaistīti šajā tumšajā biznesā kā šoferi, ir ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm. Bieži vien solītās kārdinošās samaksas piesaistīti, viņi kļuvuši par daļu no ļoti ienesīga kriminālā tīkla, kas iesaistīts migrantu nelegālā transportēšanā no Baltkrievijas un Latvijas robežas uz Vāciju.
Kā tika noskaidrots "Re:Baltica" pētījumā sadarbībā ar kolēģiem no Lietuvas un Ungārijas, vēl viens maršruts ir tā dēvētais Balkānu ceļš, pa kuru cilvēki no Latvijas ved nelegālos migrantus uz Vāciju.
Migrantu nelegālā izmitināšana un transportēšana ir kļuvusi par satraucošu tendenci un būtisku problēmu. Tā kā Latvijas pilsoņi aizvien vairāk ir iesaistīti šādās nelikumīgās aktivitātēs citās Eiropas valstīs, Latvijas Ārlietu ministrija ir brīdinājusi uzmanīties ar aizdomīgu šofera darba piedāvājumu pieņemšanu.
Latvijā arī ir pastiprināti sodi par palīdzību nelegāli šķērsot robežu un pārvietoties pa valsti. Tagad tas ir kriminālnoziegums, par kuru var nonākt aiz restēm.
Sproģis ir skeptisks par to, vai izmaiņas dos vēlamos rezultātus, jo līdz šim tikuši pieķerti tikai šoferi, savukārt nelikumīgās migrantu pārvadāšanas organizētāji tiek cauri sveikā.
"Mums izdevās noskaidrot un nodot policijai informāciju, lai aizturētu apmēram 30 cilvēkus, Bet tas ir kā piliens jūrā," viņš sacīja, norādot, – tā kā pašlaik migranti uz robežas tiek pagriezti atpakaļ, ir ļoti grūti notvert migrantu kontrabandas organizatorus, savukārt migranti turpinās mēģinājumus šķērsot robežu, cerot tālāk doties uz Vāciju un tur pieprasīt patvērumu.
"Kā mēdz teikt, ja hidrai nocirtīs vienu galvu, vietā izaugs trīs."
Vairāk drošības un aizsardzības
Pastāvīgajam žogam uz sauszemes robežas ir jāattur gan migranti, gan cilvēku kontrabandisti. Latvijas amatpersonas uzsver, ka žogs nav domāts kā jauns dzelzs priekškars, bet tam jāatvieglo robežsargu darbs, sargājot robežu.
"Žogs nav kā akmens mūris. Protams, tas simtprocentīgi neaizsargās no nelegālās robežšķērsošanas, bet žogs dos mums laiku reaģēt," sacīja Šersts, stāvot līdzās fiziskajam nožogojumam, kam dažos sektoros būs vārti savvaļas dzīvnieku migrācijai. "Tas ļauj mums justies droši. Šis žogs palīdz mums sargāt robežu."
Jautāta, ko viņa domā par žoga izbūvi uz robežas, bēgļu aizstāve Raubiško atbildēja, ka viņa arī sagaida, ka tādējādi tiks samazināts robežas šķērsošanas gadījumu skaits.
"Es domāju, ka būs mazāk. Būs daudz grūtāk šķērsot robežu, bet tas nepārtrauks šķērsošanas mēģinājumus. Žoga dēļ tas būs sarežģītāk un dzīvībai bīstamāk, bet domāju, ka neviens mūris nepārtrauks šo pārvietošanos. Cilvēki vienalga mēģinās," viņa sacīja, piebilstot, ka migrantu plūsma varētu būt mazāka, jo būs zināms, ka robeža ir nostiprināta.
Uz to cer arī Iekšlietu ministrija. Bet parlamentārais sekretārs Rajevs – bijušais Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieks – arī uzskata žogu par "tikai vienu no pasākumiem", kas dos robežsargiem laiku, lai reaģētu un laikus nonāktu notikuma vietā. "Pamatā tā ir pastāvīga sāncensība starp tiem, kuri grib pārkāpt robežu, un robežsargiem, kuri grib viņus notvert," viņš sacīja LSM, prognozējot, ka situācija uz robežas nekur nepazudīs un Baltkrievijas atbalstītā nelegālā migrācija turpināsies. "Taktika vienmēr tiek mainīta. Tā visu laiku tiek pielāgota."
