Latvija šonedēļ jau piekto reizi uzņēma karā cietušos Ukrainas karavīrus, lai viņus ārstētu un nodrošinātu rehabilitāciju. Ar specializētu transportu atveda vēl 20 cilvēkus ar dažādiem smagiem, kropļojošiem ievainojumiem un traumām. Kopumā palīdzība sniegta jau vairāk nekā 100 Ukrainas varoņu.
Pacienti bez pretenzijām, sejas — kā iebalzamētas
Kara ievainojumu ārstēšana ir ļoti ilga, karavīri slimnīcā pavada vidēji trīs mēnešus, pēc tam vēl vairākus — rehabilitācijas iestādēs. Domājot par aizvadīto gadu, RAKUS Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis atzina, ka strādāt ir citādāk nekā ar miera laika traumām. Viņš atminējās sajūtas, kādas pārņēma, kad pie slimnīcas piebrauca autobuss ar cietušajiem:
"Iedomājies, 20 jauni cilvēki lēnām nāk pa slimnīcas durvīm iekšā — kāds ar kruķiem, kāds bez kājas, kādam acs nav. Bija pilnīgi jūtama kara elpa."
Arī komunikācija ar šiem kareivjiem atšķiras no tās, kāda ir ar citiem pacientiem. Ukraiņu karavīri esot ļoti mierīgi, bez pretenzijām, komunikabli un ar pieklājīgu valodu, bet sejas — tādas kā iebalzamētas, novērojis Vikmanis.
Viņš atzina, ka darba mūsu mikroķirurgiem ir ļoti daudz, jo ukraiņu karavīriem ir jāveic dažādas operācijas mīksto audu iztrūkumiem, nervu un asinsvadu struktūru bojājumiem. Arī ortopēdiem, traumatologiem darba netrūkst, jo karavīri guvuši kaulu bojājumus, ir nesaauguši lūzumi, šķembas palikušas.
Gada laikā gūtās mācības
Uzņemt karavīrus Latvijā bijusi labdarības projekta M-help.com iniciatīva, kas gādā par karavīru nokļūšanu Latvijā, pašvaldības atbalstu, migrācijas jautājumiem, bankas kontu izveidi un tamlīdzīgi.
Viens no projekta dibinātājiem Arvis Rekets atzina, ka nu jau process ir raitāks, tomēr tas ir ļoti komplicēts — jāizvērtē pacientu veselības stāvoklis, vai viņi spēs izturēt pārvešanu autobusos, jāsagatavo dokumenti.
"Cilvēki, kuri darbojas ar karavīriem, ir brīnišķīgi iemācījušies savstarpēji sadarboties. Tās ir daudz un dažādas institūcijas — Veselības ministrija, Labklājības ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, slimnīcas, Sociālās integrācijas valsts aģentūra. Ļoti, ļoti daudz cilvēku, kas ikdienā bieži kopā nestrādā," sacīja Rekets.
Viņš uzsvēra, ka karš nebūt nav beidzies, Ukrainai katrs labais žests, nodoms un arī praktiska palīdzība ir nozīmīga.
"Daudzas valstis piedāvā paņemt karavīrus pie sevis, bet daudzi izvēlas Latviju tieši labās slavas un attieksmes pret viņiem dēļ,
un arī tādēļ, ka mums tomēr ir savstarpēji viegli komunicēt," atzina projekta pārstāvis.
Rekets arī atklāja, ka šonedēļ pirmoreiz atbraukuši cilvēki, kas bijuši gūstā un spīdzināti. Viņiem būs pieejama psihoemocionālā rehabilitācija.
Palīdzības sniegšanas komandā ir daudz iesaistīto — RAKUS, Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari", Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas un Sociālās integrācijas valsts aģentūras rehabilitācijas centri. Rekets atzina — tas būs garš process, kas turpināsies arī pēc kara beigām, jo arī tad ievainotajiem būs nepieciešama palīdzība.
